Kā nosaukt vētru savā vārdā?

Ciklona "Nils" vārds izmaksāja 200 eiro. Neraugoties uz to, ka meteoroloģijas dienestiem ir sistēma kādā kārtībā vētrām dod nosaukumus, Vācijā tas ir bizness jau 13 gadu. 

Arī Latvijā nesen novērotās 20- 29 m/s stiprās vēja brāzmas, kas šalca pāri lielākoties Latvijas rietumu daļai, dēvējām par ciklonu Nils. Kāpēc Lielbritānijā to sauca "Kloda", Vācijā "Nils", bet Dānijā "Gorm", to noskaidroja "pieci.lv".

Kā un kāpēc vētrām piešķir cilvēku vārdus, un kāpēc teju katrā valstī tie atšķiras, stāsta Latvijas vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) prognožu un klimata daļas vadītājs Andris Vīksna: “Latvijai un visai Eiropai laika apstākļi, vienkāršoti sakot, pamatā nāk no Rietumu puses, Rietumu plūsmām. Eiropas reģionā vētras dzimst virs Atlantijas okeāna. 

Amerikas pusē vētras pirmais nosaka ASV Nacionālais viesuļvētru centrs kopā ar pasaules meteoroloģijas organizāciju. Un jau piešķir arī nosaukumus pēc noteiktas kārtības, parasti tas ir atbilstoši alfabēta burtiem no A līdz Z.

Meteodienestu uzdevums ir pietiekami skaidri komunicēt arī ar sabiedrību. Piemēram, ja pāri nāk trīs cikloni, tad, ja katram no tiem ir vārds, ir vieglāk komunicēt ar sabiedrību, skaidri pasakot, par kuru ciklonu ir runa. Tāpēc arī piešķir šos nosaukumus, lai sabiedrībai saprotamākā veidā varētu paziņot par konkrēto  ciklonu, kas izraisa  bīstamību.”

Vētru nosaukumu piešķiršana, balstoties uz alfabēta kārtību gan visā Eiropā nestrādā, jo dažas valstis, piemēram, Skandināvijā vētrām vārdus izvēlās pēc labskanīguma un uzrauga to, lai konkrētais vārds neatkārtojas pārāk bieži. Eiropā nav vienotas sistēmas, taču pakāpeniski iet uz sistēmas centralizāciju, kad Eiropā vētrām varētu būt kopēji piešķirti nosaukumi, stāsta LVĢMC pārstāvis Andris Vīksna, piebilstot, ka līdz šim tas ir darīts nesistemātiski:

“Ir atsevišķas valstis kas sadarbojas, kur, piemēram, valodas barjera ir mazāka. Ir jāņem vērā, ka ne visā Eiropā vienlaicīgi nāk pāri ciklons. Tad tas posta darbu nenodara vienādi visās Eiropas valstīs. Kādreiz ir tā, ka tas ietekmē tikai vienu Eiropas daļu.

Tā kā cikloni pārsvarā nāk no rietumu puses, pirmie, kas piešķir vārdu ir īri vai islandieši, bet arī viņi nereti izmanto amerikāņu nosaukumu. Tālāk ciklonam virzoties, valstis iedod savu nosaukumu vai atsaucās uz sākotnējo.”

Neraugoties uz vēlmi ieviest vienotu sistēmu, Andris Vīksna atklāj vēl kādu interesantu faktu:

“Ilgus gadus vadošā organizācija, kas Eiropā piešķir vētru nosaukumus, ir viena Vācijas universitāte, kam tas bija maksas pakalpojums –  jebkurš cilvēks, samaksājot noteiktu naudu, var piešķirt savu vārdu vētrai.” 

Berlīnes Brīvā universitāte jau 13 gadus piedāvā iespēju cilvēkiem savā vārdā nosaukt augsta vai zema atmosfēras spiediena apgabalus. Vārda došana ciklonam izmaksā teju 200 eiro, bet anticiklonam gandrīz 300 eiro. Cenu atšķirību universitātē skaidro ar to, ka anticikloni “dzīvo” ilgāk – 7, 10 vai pat 14 dienas, bet cikloni ilgst no trim līdz septiņām dienām.

Katru gadu Universitātei piesakās ap 200 cilvēku, kas labprāt vējainās dabas parādības nosauktu savā vārdā. Arī par ciklona Nila vārdu kāds samaksāja. Kā informēja universitātē, vīrietis, kura vārdā nosauca ciklonu nezināja, ka tas pāraugs vētrā un plosīsies pāri Dānijai. 

Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti