Inga ir žurnāliste ar vairāk nekā trīsdesmit gadu pieredzi. Viņa bijusi ne vien vairāku populāru žurnālu un izdevniecību galvenā redaktore, bet arī meklējusi radošus veidus, kā rakstīt par nemainīgi aktuālām tēmām. Tā ceļu pie lasītājiem atradusi Ingas izlolotā ideja – grāmatžurnāls "I’mperfekt". Paralēli tam Inga velta laiku arī rakstniecībai. Nupat izdotā grāmata "Savu komētu nedzird" stāsta par trīs dažādu sieviešu laimes meklējumiem mūsdienu lielpilsētas džungļos.
Inga uz dzīvi raugās pozitīvi – skaudības gēna viņai neesot. Ja kādam izdodas uzvarēt sacensībās, piepildīt savu bērnības sapni vai uzkāpt kalna virsotnē – kādēļ lai par to nepriecātos?
Gaišo auru mājās Ingai vienmēr palīdzējuši ienest suņi. Iepriekšējais labradors retrīvers nodzīvoja garu mūžu – un pēc viņa aiziešanas doma par jaunu mīluli nebija ne prātā. Tā arī būtu palicis – ja vien kādu dienu istabu nešķērsotu pele.
"Tā pele atnāca otrreiz, un tas vairs nebija tā forši (..). Likām lamatas un nekas nedarbojās un tad es, protams, uzrakstīju tviterī, ko man darīt, un tad es saņēmu daudz piedāvājumus," stāstīja Inga.
Viņai piedāvāja dažādus kaķēnus un pat iespēju aizņemties murrātāja medīšanas pakalpojumus uz noteiktu laiku. Bet, ja reiz izlemts par labu kaķim, tad jau jāpērk kāds šķirnes skaistulis – vislabāk britiņš ar apaļo seju. Šobrīd taču modē un ciemiņiem arī patiks. Tomēr līdz pirkšanai Inga nemaz netika.
"Vienai meitenei tviterī kaķene bija izskrējusi ārā kaut kur, un pa to laiku, protams, viņai radušies kaķēni stundas laikā apmēram. Un tad, kad viņai piedzima tie kaķēni, tas viss tviterī tika apspriests. (..) Tad viens no tiem kaķīšiem pēc tam ieradās manā mājā," klāstīja Inga.
Mia toreiz bija vien divus mēnešus veca kaķenīte ar veselības problēmām. Neilgi pirms ierašanās pie Ingas Mia esot nokritusi no otrā stāva, stipri sasitot degunu un galvu.
No mazā, necilā kamoliņa tagad izaugusi lepna dāma ar principiem. Nekādas publiskas mīļošanās un nekādu ciemiņu bez iepriekšēja brīdinājuma – citādi baltais galdauts tiks saplēsts un viesu kājas sakostas.
"Es nezinu, vai viņa būtu feministe, bet kaut kāda viņa būtu. Viņa ir ļoti neatkarīga rakstura, ļoti, un, kā man arī dēls teica vienreiz - tas jau būtu dīvaini, ja mums mājās būtu kaķis bez rakstura, tā kā viņa te iederas šajā kompānijā," sprieda Inga.
Par spīti minces neatkarīgajam raksturam kaķis tiek mīlēts tāds, kāds viņš ir, bez nekādas vēlmes un centieniem to izmainīt. Pati Inga spriež, ka Mias uzdevums patiesībā ir pavisam cits – likt saimniecei paraudzīties uz sevi no malas.
