Parasti visiem mērķis ir nomest liekos kilogramus un, ja tas neizdodas pēc pirmajiem treniņiem, daudzi atmet ar roku. Patiesībā tieši nepareizi izvēlēts mērķis noved pie neveiksmes. Trenere uzsver, ka pirmkārt uz sporta zāli jāiet, lai labāk justos un būtu veselīgāks, tik ļoti nekoncentrējoties uz ārējo izskatu.
Ar sportošanu Paula sāka nodarboties pusaudžu vecumā, kad atbrauca uz Rīgu, sāka dzīvot kopmītnē un par dienišķo maltīti uzskatīja pelmeņus un bulciņas. Rezultātā Paula sāka sev nepatikt un viņa sāka iet uz sporta zāli. Tas aizrāva, un Paulai nevajag ne ballītes, ne makdonaldus naktīs, jo viņa jūtas tik forši.
Tagad Paula pati kļuvusi par sertificētu fitnesa treneri un iedvesmotāju – vietnē “Instagram” viņas gaitām ir teju simt tūkstošu sekotāju. Taču visa Paulas dzīve nepaiet tikai zālē, jo mājās gaida divus gadus vecais takšu puika Vīnijs.
Paņemot suni, Paula zināja, ka rīkojas apdomīgi.
"Zināju, ka man būs laiks viņam, jo visu mūžu esmu ar dzīvniekiem dzīvojusi, tāpēc es ļoti cienu un mīlu dzīvniekus," pastāstīja trenere. "Es vienmēr zināju, ka ņemšu suni, tas nebūs savtīgos nolūkos, lai mājās man stundu ir ko pamīļot pirms gulētiešanas, bet es tiešām viņam varēšu veltīt laiku."
Trenere lielākoties strādā vakaros, tāpēc no rīta viņai ir laiks ar suni pastaigāt pa mežu. "Mēs cenšamies katru rītu 7 kilometrus nostaigāt no rīta," viņa paskaidro.
Tā kā Paula daudz ceļo, viņa gribēja iegādāties mazu, apķērīgu sunīti, ko var viegli paņemt līdzi. Diemžēl kā daudziem, kas izvēlas kucēnu pirkt no rokas, nevis pārbaudīta audzētāja, arī Paulai sanāca pieredzēt neprognozējamu iznākumu. Vīniju viņa pirka kā miniatūro taksīti, bet viņš izauga kā lielais. Tādēļ gan Vīnijs nav Paulai mazāk mīļš, bet ceļojumi viņam iet secen.
Vīnijs gan nepārdzīvo, ka ceļojumi iet gar degunu, jo viņam ir kāda cita privilēģija – pašam savs skrejceliņš!
Nu, patiesībā jau Paulas, bet vietas pietiek abiem.
"Citreiz es vienkārši gribu paskriet no rīta un uzkāpju uz celiņa," pastāstīja Paula. "Šis man blakus uzlec virsū celiņam, es domāju, nu labi, ieslēdzu. Viņš arī sāk iet, ieslēdzu ātrāk - tā es vienā maliņā, viņš otrā un mēs kopā sākām skriet."
Paula pārliecinājusies, ka takši ir lieli aktieri:
"Vienu rītu viņš var piecelties un nav garastāvokļa, vienkārši tā kā cilvēks. Viņš uz mani neskatās, viņš ar mani nerunā. Un ir dienas, kad viņš pieceļas, man iedod buču, samīļo un ir riktīgi labs garastāvoklis."
Slavens vai ne, īgns vai priecīgs, bet saimniecei ir skaidrs – takšus neviens un nekad nepārspēs. Jo viņi Paulas acīs ir labākie suņi pasaulē. Paula iesaka visiem šogad atrast laiku saviem mīluļiem un vairāk laika pavadīt kopā, jo diemžēl viņi nedzīvo tik ilgi, cik cilvēki. Pēc tam ir skumja sajūta, ja neesi pavadījis ar suni tik daudz laika, cik gribētos.