Pasaules mitrāju dienas tradīcija ir iedibināta jau kopš 1997. gada 2.februāra, atzīmējot Ramsāres konvencijas parakstīšanas gadskārtu, aktualizējot jautājumus par mitrāju aizsardzību un pievēršot sabiedrības uzmanību kādam no aspektiem, kas veido mitrāju īpašo nozīmību Pasaules ekosistēmu vidū.
Mitrāji saskaņā ar konvencijas 1.pantu ir palienes, zāļu un kūdras purvi vai ūdeņu platības - dabiskas vai mākslīgas, pastāvīgas vai pārplūstošas, kurās ir stāvošs vai tekošs ūdens, saldūdens, iesāļš vai sāļš ūdens, t.sk. jūras akvatorijas, kuru dziļums bēguma laikā nepārsniedz sešus metrus.
Ramsāres jeb Mitrāju konvencija ir parakstīta 1971. gadā Irānas pilsētā Ramsārē. Šobrīd Mitrāju konvencijai pievienojušās 159 valstis, kas apvieno 1886 starptautiskas nozīmes mitrājus. Tas ir vienīgais starptautiskais vides aizsardzības līgums, kas veltīts kādai noteiktai ekosistēmai. Latvijā ir sešas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas un to kompleksi, kas novērtēti kā starptautiski nozīmīgas mitrāju teritorijas, jeb Ramsāres vietas: Kaņiera ezers. Engures ezers, Teiču un Pelečāres purvi, Ziemeļu purvi, Lubāna mitrāju komplekss un Papes mitrāju komplekss.
Nozīmīgākās mitrāju platības Latvijā veido vairāk nekā 12 400 upes un 2256 ezeri, kas ir lielāki par vienu hektāru, kopā ar mākslīgajām ūdenskrātuvēm aizņemot ap 3,7 % no Latvijas teritorijas. Nosacīti neskarti purvi aizņem 4,9 %, bet kūdras atradnes (tās veido purvi un daži slapjo mežu veidi uz kūdras augsnēm) aizņem 10,4% no Latvijas teritorijas. Mazākās platībās Latvijā satopami citi mitrāju veidi – piekrastes pļavas, palieņu pļavas un citi dabiski un cilvēka veidoti mitrāji.
Vairāk par 2016.gada pasākumu ciklu: www.daba.gov.lv.
Aktuālā informācija liecina, ka laika apstākļu un drošības apsvērumu dēļ tiek atcelta 3.februārī paredzētā talka liegumā "Lubāna mitrājs', par tās norisi tiks ziņots atsevišķi.
