Kāds tad izskatās šķirnes kucēns par 500 eiro? Lai to noskaidrotu, jāizliekas par paglupu pircēju, kurš priecājas par smukām kucēna actiņām un aizmirst visu pārējo uz pasaules. Tā arī uz raidījuma jautājumu - kā izskatās kucēnu vecāki - tiek parādīta miglaina suņa bilde telefonā un no blakus istabas izvests it kā viņa tētis.
Kāda punduršpica kucēna brālītis maksā 150 eiro vairāk, un pārdevējs stāsta, ka tas tādēļ, ka ausis stāvot špicīgi pareizāk. Kamēr potenciālais pircējs salīdzina ausis un rēķina izmaksas, paslīd garām fakts, ka kucēna ķepas un acis drīzāk līdzīgas haskijam. To, kas no šī mīlulīša izaugs, diemžēl nevar pateikt neviens.
Sludinājumos arī tiek piedāvāti kucēni, kuri dzimuši tikai pirms mēneša. Lai arī no sākuma saimniece saka, ka jāgaida vismaz divi mēneši, ja dikti vajag, visu varot sarunāt. Apskatīt gan uz vietas varēšot tikai mammu, kucēnu tēva bilde esot vīram telefonā, bet vīrs - darbā. Savukārt kad kādai sievietei, kas sludinājumos tirgo mini čivavu par 100 eiro, tiek vaicāts par šķirnes atbilstību, viņa izklausās uzjautrināta un ilgi smejas.
Tā Latvijā netraucēti vairojas un izaug čivavu un britu kaķu līdzinieki. Veselības un ģenētisko problēmu nomocīti, tie kļūst saimniekiem lieki un pārpilda patversmes visā Latvijā. Pārtikas un veterinārais dienests uzskata, ka dara visu, kas šobrīd iespējams savas kapacitātes ietvaros. Palīdzēt situāciju risināt varot ar sabiedrības izglītošanu, nevis sodīšanu. Tikmēr par labturības normu pārkāpšanu sods šobrīd ir, sākot no septiņiem eiro.
Dienests vidēji gadā saņemot ap 800 sudzību, no kurām pamatotas esot vien trešā daļa. Kamēr valsts ierēdņiem dzīvnieku labturība nav prioritāšu sarakstā, iegādājoties kaķēnu vai kucēnu, atbildība paliek tikai un vienīgi paša pircēja ziņā. Risks ir iegūt dzīvnieku ar lielām veselības vai uzvedības problēmām, kurš pie tam būs tikai attāls šķirnes līdzinieks, tautas valodā runājot – krancītis.