Daži padomi:
- Nodrošinot visu nepieciešamo, kaķi drīkst atstāt mājās vienu līdz trīs diennaktis.
- Ja kaķis paliek viens mājās nedēļu, jāsarunā kāds, kurš atnāk dzīvnieku apraudzīt.
- Ūdens vairākās vietās, speciāla barotava, droša vide.
- Kaķim pieejamā vietā jāatstāj kāda saimniekam piederoša lieta.
- Suņu pieskatīšana jāuztic suņu audzētājam vai kinologam.
- Jāpiemeklē mājdzīvniekam ierasta vide.
- Līdzi jādod suņa barība, guļvieta, ierastā rotaļlieta, ierastie medikamenti.
- Viesnīca vai pieskatītājs jāsarunā laikus.
- Sunim nākamā pagaidu dzīvesvieta iepriekš jāparāda.
Kaķi
Kaķu dzīves eksperte, serificēta felinoloģe Aija Nuķe apgalvo – ja saimnieka nebūs mājās vienu diennakti, kaķim būs ko ēst un dzert, būs tīra tualete – kaķis saimnieka prombūtni pat nepamanīs. Otrs pieļaujamais periods, kad mincis drīkst iejusties lomā "viens pats mājās" un saimnieks var būt drošs, ka nekas slikts neatgadīsies, ir līdz trim diennaktīm. Arī uz nedēļu bezizejas situācijā var kaķi atstāt vienu.
"Nekas traks nenotiks šo septiņu dienu laikā, bet tas jau ir uz robežas. Tomēr būtu ieteicams šādā gadījumā, ka ienāk kāds draugs, draudzene, kaimiņš un ar to kaķīti pavada vismaz kādu stundiņu – nomaina svaigu ūdeni, pārskata barības traukus un mazliet ar dzīvnieku pakomunicē," ieteica Nuķe.
Būtiskākie nosacījumi, lai kaķis varētu palikt viens: ūdens vairākās vietās.
Ja kaķim ir tendence pārēsties, tad ēdiens īpašā barotavā, un droša vide.
Eksperte norādīja: "Aiztaisām logus, izraujam no visām elektrības rozetēm vadus. Tāpat maksimāli novācam visus sīkus priekšmetus, ar ko varētu viņš aizrīties. Un atstājam arī kādu savu lietu – vai pidžamu, vai T kreklu, kas ir ar mūsu smaržu, lai dzīvniekam būtu mierīgāk."
Gan kaķiem, gan arī suņiem vislabāk, ja saimnieka prombūtnes laikā kopā ar dzīvnieku mājās var palikt kāds draugs vai radinieks. Otrs variants – vest savu mīluli pie tuviniekiem, kuri viņu ļoti labi pazīst. Tāpat nereti suņu audzētāji uzņemas pieskatīt savus audzēkņus, kamēr saimniekiem jādodas prom.
Suņi
"Vēl variants ir – ja cilvēki ved pie kinologa mācīt suņus, tad uztic kinologam, jo kinologs arī pazīst to suni, suns pazīst kinologu, un neveidojas stress, ka viņš pēkšņi tiek atstāts nezināmā vidē pie nezināma cilvēka," skaidroja kinoloģe Gunda Šabanova.
Speciālists zinās, kā tikt galā ar vairākiem suņiem vienlaikus, pat ja mājās pašam ir paprāvs suņu pulciņš, pratīs rīkoties nestandarta situācijās.
"Ja suns ir draudzīgs, tad arī pieskatītājs zina, ka viņš ir draudzīgs, viņu var laist kopā pastaigāties ar citiem suņiem. Notiek tusiņš, burziņš – viņam ir ballīte un socializācija. Ir suņi, kas ikdienā pie sava saimnieka dzīvo voljērā. Un saimniekam būtu labi piemeklēt tādu pašu to vidi," teica kinoloģe.
Gan vedot suni pieskatīt pie individuālā pieskatītāja, gan dodoties uz suņu viesnīcu, ir gluži vienādas prasības – sunim jābūt čipotam un vakcinētam. Ja dzīvnieks lieto kādus medikamentus, tie jādod līdzi.
"Konkrētā barība, ko viņš ēd, – katram sunim tā ir sava. Cits ir alerģisks, cits nepanes vistas gaļu, citam vajag jēru – katram ir sava barība. Guļvieta – lai viņam ir tā sava smarža, sava vietiņa, kur guļ," uzsvēra kinoloģe.
Arī Baltezera suņu un kaķu viesnīcas īpašniece Natālija Līvmane iesaka sunim līdzi dot kādu priekšmetu – vecu dvieli vai mantiņu, ar ko spēlēties, – lai būtu smarža no mājām.
Īpaši vasaras un citu skolēnu brīvlaiku periodā eksperti iesaka suņu pieskatīšanu sarunāt laikus.
Viesnīcu – vēlākais nedēļu pirms saimnieku došanās prom, bet pie individuālā pieskatītāja aizrunāt vietu mēnesi vai pat divus iepriekš. Turklāt visu iesaistīto sirdsmieram suni ar pagaidu mītnes vietu un savu pieskatītāju ir vērts iepazīstināt.
"Otrreiz, kad atbrauks, viņam būs asociācija – te jau es biju. Ir zināmas smaržas, viss. Viņš arī jutīsies drošāk," apstiprināja kinoloģe.
