Deizijas un viņas pašreizējās saimnieces Angellas tikšanās nav nejauša. Arī Angellas stāsts ir skaudrs. Ģimenes iepriekšējais mīlulis suņuks Amekss par spīti nerimstošiem pūliņiem pāragri aizgāja mūžībā. Diagnoze - vēzis.
Sieviete ir pārliecināta, ka stafordšīras terjeriem joprojām jācīnās ar daudziem sterotipiem –
šīs šķirnes suņus nepatiesi uzskata par dusmīgiem, grūti audzināmiem, pat ļauniem. Tieši tāpēc no solījuma glābt tieši stafordu Angella neatkāpās. Divus gadus pēc Ameksa nāves viņa izdzirdēja par Deiziju.
"Klikšķis bija, kad uzzināju, ka slims suns ir nonācis patversmē," atceras Angella. "Es zināju, ka tas būs ļoti sarežģīti. Patversmēs ir ļoti daudz darba, viņi var nepaspēt dot to, kas vajadzīgs slimam sunim."
No dzīvokļa toreiz tika izņemti divi sunīši – Deizija un Marko, kurš diemžēl nakti nepārdzīvoja. Zinot, ka situācija ir tiešām nopietna, Angella uzreiz saprata, ka par spīti jebkurām grūtībām vēlas Deizijai dot mājas. Tajā pašā naktī viņa uzadīja džemperīti, ko aizvest Deizijai uz tā brīža atrašanās vietu patversmē.
Pirmās dienas pagāja, cīnoties par Deizijas veselību un dzīvību.
"Viņa ļoti daudz dzēra, nevarēja atdzerties, cieta slāpes, visu laiku gribēja ēst, vajadzēja barot pa drusciņai, dalīt pa porcijām speciālu barību," pastāstīja Angella. "Viņa katru stundu gribēja iet ārā, jo bija caureja, tas bija briesmīgi. Mēs neviens diennaktīm negulējām, viņa mūs nelaida ārā no mājas, baidījās palikt viena, visa ģimene pēc kārtas dežurēja mājās kopā ar viņu."
Šausmas, ko iepriekšējās mājās pārdzīvojusi Deizija, ir prātam grūti aptvert. Izkāmējusi līdz kauliem, sunīte bija pārcietusi nedēļām ilgu badu. Var redzēt, ka savā mūžā viņa arī cietusi fiziski – par to liecina rētas uz purniņa un citas traumas. Suns kādreiz arī saņēmis spēcīgu sitienu pa galvu.
Turklāt Deizija bija kā suns-robots bez nekādām emocijām.
"Man tas bija pārsteigums, jo es nekad iepriekš nebiju satikusi tādus suņus," atzīst Angella. "Viņa darīja to, ko viņai teica, baidījās pārkāpt robežas jaunai istabai, kaut kur ieiet, jo domāja, ka par to norās. Viņa baidījās, nekad nepacēla galvu, galva vienmēr bija nolaista. Mēs fiziski cēlām viņai galvu, bučojām viņu un skaidrojām, ka tagad dzīvē viss būs labi."
Tikmēr par spīti ierosinātajam kriminālprocesam par Deizijas un Marko nobadināšanu
vainīgajiem piespriests simbolisks sods.
Ņemot vērā, ka šajā gadījumā vainīgie ir zināmi, daudzi cerēja, ka šī prāva kļūs par paraugu, liekot uzņemties pilnu atbildību. Bet tiesa lēma, ka apsūdzētie atstrādās vien piespiedu darba stundas.
"Visi ļoti gaidīja - tieši šajā gadījumā kaut kas beidzot mainīsies," uzsvēra Angella. "Es biju ļoti satraukta par tiesas lēmumu, jo zinu, ka daudzi brīvprātīgie tāpēc var padoties. Patversmēs ir ļoti smags darbs. No vienas puses, cilvēki dzīvo kā grib, ņem dzīvnieku kā rotaļlietu, pēc tam izmet, bet otra sabiedrības daļa cenšas glābt, izdarīt kaut ko labu. Bet tas nav pareizi. Daļai vajag sodus, vajag atbildēt par savu rīcību."
Angella gan nepadosies, bet rosinās pārsūdzēt spriedumu un turpina aktīvi iesaistīties dzīvnieku glābšanas darbā.
Viņa atgādina, ka citās valstīs Eiropā ir ļoti stingri sodi, ko piespriež par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku. "Ja reiz mēs esam Eiropā, mums vajadzētu skatīties uz to praksi," pauda Angella. "Nevar būt tā, ka jāskatās tikai, kā pret bērniem izturas, bet te tikai kaut kāds suns, dzīvnieks. Normālā civilizētā sabiedrībā vajag būt abām lietām svarīgām."
Par lielāko uzvaru Angella uzskata, ka visai ģimenei atkal izdevies Deizijai pierādīt, ka dzīve var arī būt skaista. Pēc pieciem mēnešiem suns sāka pa īstam dzīvot, jūlijā parādījās pirmās emocijas.
Deizija sāka priecāties par kaut ko, par zaļu zāli Jūrmalā.
Arī Angellas Amekss, šķiet, viņu sargā no augšas un, iespējams, mistiskā veidā arī dod spēku palīdzēt Deizijai. Kad Amekss nomira, Angella trīs diennaktis raudāja un trešajā naktī pie viņas sapnī atnāca Amekss. "Sapratu, ka tas tiešām ir viņš un ka tas ir sapnis, un mēs atvadījāmies," piebilst sieviete.
Tagad Deizija no jauna mācās uzticēties cilvēkiem, mācās ļauties glāstiem, mācās sarunāties un vienkārši priecāties. Angella uzsver, ka vislabākās zālēs ir mīlestība un viņa ir ļoti pateicīga savam stafordam par to, ko viņš devis dvēselei.
