Aizvadītajās brīvdienās saņemti vairāk kā 50 iedzīvotāju zvani par jūras krastā atrastiem roņu mazuļiem. Pagaidām viens Jūrmalā atrasts ronēns jau nogādāts Rīgas zooloģiskajā dārzā.
Tāpēc Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) speciāliste Gunta Gabrāne atgādina, ka gadījumā, ja krastā gadās ieraudzīt dzīvu roni, tam nevajadzētu pievērst sevišķu uzmanību, jo dzīvnieks atrodas savā vidē un, visticamāk, tikai atpūšas, līdz ar to vislabākais ir atstāt viņu tur, kur tas ir. Ronēns, iespējams, vienkārši sildās piekrastes saulītē, gaidot, kamēr roņu māte atgriezīsies, vai apgūst spēju pats saviem spēkiem iegūt barību.
Noteikti nevajadzētu dzīvniekus barot un aiztikt! Veselam un apaļīgam roņu mazulim palīdzība nav vajadzīga. Roņu mazulis bez ēšanas var iztikt vairākas diennaktis. Ļaujiet roņu mātei parūpēties par mazuli, kad viņa atgriezīsies no barošanās jūrā! Bet, ja ronēns jau būs sasniedzis četru nedēļu vecumu, tas pats spēs doties barības meklējumos! Netraucējiet, nedzeniet pārāk ronēnu atpakaļ ūdenī, ja dzīvnieks būs pārāk jauns, viņš ūdenī var nosalt! Tāpat nedrīkst ronēnu patvaļīgi barot, īpaši ar govs pienu, kas mazo dzīvo radību var nogalināt.
Speciālistu palīdzība jāmeklē, ja ronis ir ievainots vai acīmredzami novārdzis. Taču arī tad to aiztikt nedrīkst. Šādā gadījumā vajadzētu sazināties ar dabas aizsardzības speciālistiem, zvanot pa telefonu 67509545 vai 29198590.
Ja jūras krastā ieraugāt nedzīvu roni, par to būtu jāpaziņo vietējai pašvaldībai, kas atbildīga par savas teritorijas sanitāro tīrību un drošību un līdz ar to ir tiesīga dzīvnieku savākt un utilizēt.
Baltijas jūrā mīt trīs roņu sugas - plankumainais ronis, pogainais ronis un pelēkais ronis. Plankumainais ronis uzturas galvenokārt jūras rietumu daļā, un Latvijas piekrastē konstatēts tikai 2 reizes. Pelēkais ronis ir visbiežāk sastopamā un augumā lielākā (150–300 kg) roņu suga Baltijas jūrā.
