Šogad tā notika Doles muzeja parkā, un tās galvenais varonis bija hloroplasts. Hloroplasts ir tik niecīgs, ka ar neapbruņotu aci to saskatīt nevar, bet viņa devums dzīvības enerģijas formulā ir milzīgs.
“Hloroplasts, kā mēs smējāmies, ir mazs vīriņš, kas mīt zaļajos augos. Gan kokos, gan lakstaugos, gan visur mums apkārt, un tas ir ļoti svarīgi, jo viņš mums ražo skābekli,” norādīja vides izglītības speciāliste Inta Soma.
Mazais dzīvības aģents spēj arī pārvērst saules gaismu elektrībā, saražot glikozi, un bez tā koku lapas mums nemaz nešķistu zaļas.
“Lapas ir zaļas tāpēc, ka viņās ir ļoti daudz hloroplastika, kurā ir vēl mazākas daļiņas – hlorofils, un tas aumaļām atstaro zaļo gaismu, un tāpēc mums te visapkārt viss ir zaļš,” skaidroja vides izglītības speciālists Andris Soms.
Apvienojot spēkus, dabas koncertzālē radīts eksaktās un radošās pasaules sintēzes modelis, kas ļauj par sarežģītiem procesiem stāstīt interesanti un vienkārši. Zinātnieku, mūziķu un dabas sargātāju sadarbību, kas dabas koncertzālē tiek īstenota jau trīspadsmit gadus, atzinīgi novērtējuši visdažādākie apmeklētāji.
“Mēs kā skolotāji ļoti nākam smelties uz šādām vietām tādas foršas idejas, kā bērniem to saprotami un vienkārši parādīt. Mani šie eksperti, kas stāsta ļoti, ļoti uzrunā,” skaidroja Ieva Veismane-Paķe, skolotāja un dabas koncertzāles apmeklētāja.
Savukārt apmeklētājs Ilmārs pastāstīja, ka pasākums pievilinājis, jo ne tik bieži notiek šādi pasākumi: “Parasti ar dziedāšanu un dejošanu pirms Jāņiem ir pasākumi, bet šis ir atšķirīgs. Es ierados tikko, un šis ir tāds pirmais atklājums, ka arī zivīm tiek taisītas ligzdas.”
Ik gadu tiek organizētas divas dabas koncertzāles, kas maina gan savu atrašanās vietu, gan galvenos varoņus. Tomēr, kā smej pasākuma organizatori, dabā ir tik daudz ko skatīt, ka tēmu pietikšot vismaz vēl pusgadsimtam. Šā gada otrā dabas koncertzāle notiks Rēzeknes novadā.
