Uzņēmuma “Eco Baltia vide” administratīvā direktore Ance Saulīte stāsta, ka mizas, bojāti augļi un dārzeņi, termiski apstrādāta gaļa, ēdienu pārpalikumi, zāle un lapas ir zaļie dārza atkritumi. To visu var mest komposta kaudzē. Nekādā gadījumā tajā nevar mest sadzīves atkritumus un termiski neapstrādātu gaļu vai zivis. Tiem kuri rauc degunu un saka: "Es taču jau šķiroju plastmasu, papīru un stiklu, kāpēc vēl viens konteiners?", atbilde – tās ir Eiropas Savienības prasības, kas visiem nāks tikai un vienīgi par labu. Bioloģisko atkritumu dalīta vākšana būs obligāta no 2021. gada.
Vidēji viens Latvijas iedzīvotājs gada laikā rada 410 kilogramus atkritumu. Bioloģiski noārdāmie atkritumi veido aptuveni 40% no šī apjoma. Tāpēc arī tiek domāts, ko ar šo masu, kas patiesībā ir ļoti vērtīgs materiāls, iesākt, vienlaikus ievērojami samazinot sadzīves atkritumu apjomu, kas tiek noglabāti poligonos. No atsevišķi savāktiem bioloģiskajiem atkritumiem tiek ražota metāna gāze, kas tiek izmantota elektrības un siltumenerģijas iegūšanai. Tikmēr šādi atkritumi ar laiku sadalās, neradot milzīgas izgāztuves.
Ja bioloģiskie atkritumu nonāks pie kopējiem sadzīves atkritumiem, iedzīvotājiem par izvešanu būs jāmaksā. Tarifs par kopējo sadzīves atkritumu noglabāšanu poligonos ar katru gadu pieaugs. Tāpēc labāk ir šķirot, turklāt šķirot pareizi. Tā ir iespēja samazināt savus rēķinus par atkritumu izvešanu.
