2008. gadā Jelgavas novadā izveidoja publiskos dalīto atkritumu savākšanas laukumus, lai iedzīvotājiem nodrošinātu iespēju atbrīvoties no sašķirotajiem atkritumiem bez maksas, jo tajā laikā atkritumu šķirošanas iespējas bija ierobežotas. Mainoties noteikumiem un pakalpojumu pieejamībai, šobrīd šāda pakalpojuma nodrošināšana novada pašvaldībai vairs nav vajadzīga.
Jelgavas novada domes izpilddirektores vietnieks saimnieciskajos jautājumos Ingus Zālītis norādīja, ka šie laukumi prasa pašvaldībai papildu finansējumu:
"Tāpēc mēs arī ejam to ceļu, lai visi Jelgavas novada iedzīvotāji dzīvotu, kā teikt, pēc vienlīdzības principa un visiem būtu iespēja šķirot, un šī opcija būtu izmantojama tuvāk dzīvesvietai."
Kā vēl viens no iemesliem laukumu likvidēšanai ir tas, ka tie regulāri mēdza pārvērsties par izgāztuvēm. Iedzīvotāji izmeta arī lielgabarīta un dažādas izcelsmes nešķirotus atkritumus. Šādu laukumu sakopšana un apsaimniekošana vietvarai maksāja dārgi.
"Tās ir papildu izmaksas, un tās gulstas uz pašvaldības pleciem. Mēs kā pašvaldība to nedrīkstam pieļaut. Katrs pats rūpējas par saviem atkritumiem, pats sedz šos izdevumus, kas rodas atkritumu apsaimniekošanā," pauda Zālītis.
Vietējie iedzīvotāji gan ir bažīgi, jo uzskata, ka laukumu neesamība un jaunie noteikumi par atkritumu šķirošanu varētu radīt lielākas nekārtības.
Ozolnieku iedzīvotājs Andris: "Būs atkal baigais bardaks te, atkal tiks samētāti visādi atkritumi. Kas mājās lieks, to met miskastēs iekšā. Par mani jau neviens nedomā, samet tur visu ko – sētnieks jau izvāks, izšķiros. Visu saber kopā, nemaz nešķiro."
Ozolnieku iedzīvotāja Rita: "Nešķiro kaut kā, jaunā paaudze negrib šķirot. Es šķiroju, visu pēdējo sašķiroju, mēs vecie vēl esam "Ulmaņlaika produkti"."
Ozolniekos 2024. gada pirmajos trīs mēnešos savākti gandrīz 375 kubikmetri atkritumu, kas pašvaldībai izmaksāja 11 000 eiro. Jelgavas novadā savākti 68 kubikmetri, kas vietvarai izmaksāja nepilnus 2000 eiro.
