Vides fakti

Vides fakti

Vides fakti

Vides fakti

Vides fakti

Atkritumu pētījums Daugavgrīvas pludmalē: visvairāk piesārņo ar «Cēsu alus», «Maxima», «Orkla» un «Coca Cola» iepakojumiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Biedrības "Zero Waste Latvija" Daugavgrīvas pludmalē veiktais atkritumu zīmolu audits liecina, ka visvairāk dabu tur piesārņo ar "Cēsu alus", "Maxima Latvija", kā arī "Orkla Confectionary and Snacks" un "Coca cola" produkcijas taru, informēja biedrības valdes priekšsēdētāja Anna Doškina.

Biedrība "Zero Waste Latvija" jau ceturto gadu rīko atkritumu zīmolu auditu, lai noskaidrotu, kurš saražo dabā nonākušos atkritumu. Sadarbībā ar starptautisko kustību "Break Free from Platsic" šāds audits tiek rīkots 44 valstīs.

Globālais atkritumu zīmolu audits vēl nav noslēdzies, bet pagājušajā gadā pirmo vietu ieņēma "Coca-Cola", otrajā vietā palika "Pepsi Co", un šiem uzņēmumiem pārliecinoši sekoja "Nestle", "Unilever", "Mondelez", "Mars", "Procter&Gamble", "Philip Morris", "Colgate – Palmolive" un "Perfetti".

Dzērienu un našķu ražotāji Latvijas atkritumu zīmolu audita topā bijuši arī iepriekšējos gados, taču "Maxima Latvija" augstā vieta varētu būt saistīta ar to, ka šoreiz audits tika veikts tikai vienā pludmalē Daugavgrīvā, netālu no veikala atrašanās vietas.

"Mēs veicam atkritumu zīmolu auditu, lai saprastu, kuriem no ražotājiem ir jāpievērš uzmanība, ka tieši viņu ražotās preces pēc lietošanas mēdz nonākt apkārtējā vidē. Mēs visu vācam, pierakstām, auditējam un saprotam, kuriem uzņēmumiem ir jāziņo par to, ka  viņu patērētāji neprot atbilstoši izmest preces. Tāpat ir jādomā, kas notiks ar šo preci un iepakojumu, kad tas nonāks dabā. Vai tas sadalīsies? Vai ir dabai draudzīgs? Vai ir pārstrādājams," skaidroja "Zero Waste Latvija" valdes priekšsēdētāja Doškina.

"Zero Waste Latvija" valdes priekšsēdētāja Doškina norādīja, ka neraugoties uz to, ka šos atkritumus pludmalē nav radījuši konkrētie ražotāji, viņi tomēr ir atbildīgi par to nonākšanu apkārtējā vidē, un bez ražotāju iesaistes un iniciatīvas atrisināt šo problēmu nebūs iespējams.

Arī "Break Free From Plastic" globālā audita vadītāja Sibila Buloka skaidroja, ka neatkarīgi no tā, cik ļoti patērētājs mēģinās izvairīties no plastmasas, ar to vien nepietiks. Apjoms, ar kādu uzņēmumi iegūst naftu plastmasas ražošanai, ir pārāk liels, lai mūsu individuālie centieni to kaut kā mainītu. Lai patiešām atrisinātu plastmasas problēmu, "Break Free From Plastic" aicināja ražotājus pārtraukt ražot tik daudz vienreizlietojamas plastmasas, tā vietā ieviešot, piemēram, atkārtotas uzpildīšanas un izmantošanas sistēmas.

Lai mazinātu plastmasas piesārņojuma problēmu, daži uzņēmumi jau ir uzsākuši konkrētas iniciatīvas. Kā norādīja "Coca Cola" Baltijas sabiedrisko attiecību vadītāja Nele Normaka, uzņēmums ir sācis ražot plānākas pudeles, lai nepieciešamība pēc plastmasas būtu mazāka. Tāpat paredzēts, ka 2030. gadā puse no visas plastmasas, kas izmantota dzērienu pudelēs globāli, būs pārstrādāta.

Tikmēr "Orkla Confectionary and Snacks" komunikācijas direktore Lineta Mikša stāstīja, ka uzņēmums sadarbojas ar iepakojuma ražotājiem, lai atrastu un kopīgi izstrādātu jaunus risinājumus iepakojumiem, kurus var pārstrādāt.

Visās kategorijās vēl veiksmīgi risinājumi nav atrasti, taču ir projekti, ar ko uzņēmums lepojas. "Piemēram, ar sulas pakām, kurās ir 84% augu izcelsmes izejmateriālu. Tās ir pārstrādājams, ražošana rada mazāk CO2 emisiju un beigu beigās palīdz produktu saglabāt ilgāk svaigu," norādīja Mikša.

Savukārt "Cēsu alus" komunikācijas vadītāja Agita Kārkliņa stāstīja, ka uzņēmums pieņem atpakaļ aptuveni 50% savu stikla pudeļu, lai pildītu tās  atkārtoti.

"Break Free From Plastic" eksperti norādīja, ka pirmā lieta, ko vajadzētu darīt uzņēmumam, kas tiešām grib samazināt savu "plastmasas pēdu" – apkopot un publicēt informāciju par to, cik plastmasas iepakojuma tiek saražots.

Par Latvijas pludmalēs esošajiem atkritumiem nākas pārliecināties gan ikgadējās talkās, gan ekspedīcijās, kurās tiek uzskaitīts pludmalēs esošais piesārņojums.

Citā piekrastes atkritumu pētījumā – kampaņas "Mana jūra" atkritumu monitoringā – netiek piefiksēti zīmoli, taču tiek apkopoti populārāko atkritumu tipi. Par visbiežāk sastopamo tiek atzīti grūti klasificējami plastmasas gabali. Tādus nācies konstatēt arī "Zero waste Latvija" aktīvistiem. Viņi norādīja, ka pludmalē visbiežāk nākas novērot pudeļu korķīšus, mazus plastmasas gabaliņus un vates kociņus, kas, nonākdami kanalizācijā, turpina savu ceļu dažādās ūdenstilpēs. Tā kā šogad ieviesa plastmasas ausu kociņu tirgošanas aizliegums, interesanti būs vērot, vai to skaits nākamgad pludmalēs samazināsies. Taču, ja cilvēku uzvedība nemainīsies un tos turpinās mest kanalizācijā, nevis atkritumos, tad, visticamāk, pludmalē turpmāk redzēsim nesadalījušos bambusa, papīra vai cita materiāla kociņus. Vēl viens no pludmalēs populārākajiem atkritumu veidiem ir cigarešu izsmēķi un dažādas pudeles.

 

Rakstu sēriju līdzfinansē:

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti