Staigājot pa valsts mežiem, var uzdurties skaistām jaunaudzēm. Pa gabalu skatoties, šķiet, ka uzsnidzis sniegs. Tuvāk aplūkojot, izrādās, uzliktas cepurītes.
LVM speciālisti apklāj galotnes un sānu dzinumus ar nemazgātu aitas vilnu, lai pasargātu no stirnām, alņiem un briežiem.
"Zvērs pienāks, nokodīs galotni, bet sajūtot šo smaku, pilnu muti ar vilnu.. Viņš vēl nokož vienu, divas, trīs galotnes un tad aiziet prom," stāsta LVM Klīves iecirkņa vadītājs Gunārs Blūms.
Priežu un egļu jaunaudzes dzīvniekiem īpaši vilinošas ir februārī, martā, kad sarūk barība un jāuzņem papildu enerģija. Tad jaunaudzēs ir vislielākie postījumi. "Lielākā enerģija un spēks slēpjas šeit pumpuros. Sevišķi pavasarī, kad dzīvniekam nav vitamīnu. Te ir gandrīz viss, kas vajadzīgs," stāsta Blūms.
LVM vecākais eksperts Kaspars Riže norāda, ka parasti kociņus apgrauž veselas stirnu ģimenes. "Esmu pieredzējis, ka triju, četru hektāru platībā 90% galotnīšu ir nokostas," stāsta Riže.
"Ja šo visu nokož, tad tā vairs nebūs galotne," stāsta Riže.
"[Notiks koka] aizkavēsanās attīstībā, stumbra forma vairs nebūs taisna, bet jau liekta.. kad nonāk žāģētāvā vienalga līkais posms būs un tas nebūs augstākas kvalitātes kokmateriāls," norāda Riže.
Kokmateriāli ir valsts mežu galvenais produkts. Gadā vidēji iegūst 5 -7 miljonus kubikmetru koksnes. Lai stirnas, aļņi un brieži nepostītu kociņus šogad ar dažādiem repelentiem jeb aizsardzības līdzekļiem apstrādāti vairāk nekā 9000 hektāru jaunaudžu. Nākamgad tie būšot jau 11 000. Ar laiku dzīvnieki pierod pie preparātiem, tāpēc tie visu laiku jāmaina. "Ar parasto repelentu var strādāt tikai līdz 0 grādiem, un tikai sausiem laika apstākliem. Ar vilnu var strādāt mīnus grādos un mitros laika apstākļos. Tas ir kaut kas jauns zvēram nepazīstamāks," saka Blūms.
Nemazgātu aitas vilnu izmanto mežu īpašnieki Polijā un Zviedrijā. Latvijā šis pagaidām ir tikai eksperiments. Dienvidlatgalē vilna uztīta - 23 hektāros, bet Zemgalē -piecos hektāros jaunaudžu.
Kur likt aitas vilnu? Šis jautājums daudziem aitkopjiem ir sāpīgs. Vilnu Latvijā maz kur apstrādā, un zemnieki to bieži vien vienkārši izmest. Mežkopji pagaidām gan atturas prognozēt, vai un cik daudz vilnas nākotnē, iespējams, vajadzēs, lai sargātu egles un priedes.
