Ķepa uz sirds

Pekša veiksmes stāsts

Ķepa uz sirds

Kas suņus piesaista tv ekrānā un ko tieši viņi tur ierauga?

Aptaukošanās – bīstama ne tikai cilvēkam, bet arī mīlulim!

Aptaukošanās – bīstama ne tikai cilvēkam, bet arī mājdzīvniekam

Aptaukošanās ir liela problēma ne tikai cilvēkiem, bet arī suņiem. Mūsdienās tā kļuvusi īpaši aktuāla. Saimnieki ne tikai lutina mīluļus ar gardumiem, bet arī nevelta pastaigām pietiekami daudz laika.

Kastanis ir trīs gadus vecs takšu puika. Viņa saimnieks Andrejs saprot, ka suns savos jaunajos gados izskatās pārāk apaļīgs, ātri nogurst pastaigās un medībās, un pats trakākais – mēdz veiksmīgi diedelēt saldumus no saimnieka galda. Ikdienā suns ēd gaļu, sauso barību, bet ir kā traks uz bulciņām, ar ko saimnieki ik pa brīdim Kastani pacienā.

Atteikt sunim ir grūti, taču sākoties pavasarim, Andrejs ir apņēmies uzsākt cīņu ar Kastaņa lieko svaru.

“Parasti mēs skatāmies dzīvnieku divās projekcijās: no augšas mēs skatāmies, cik viņam ir plata mugura, cik viņam ir plata jostas daļa, vai tā saucamais lapsenes viduklis, un skatāmies, vai ir nokāries vēders, vai tas ir palielināts. Šim sunītim nav diži ierauts vēders, bet viņam var redzēt, ka uz kakla parādās krociņas, kas ir raksturīgi, kad ir pārāk daudz tauciņi zemādā,” skaidro veterinārārsts Aigars Briņķis.

Ārsts secina – Kastanim tiešām ir aptaukošanās. Normāli, ja viņa svars jābūt līdz 7 kilogrami, taču taksis sver 12 kilogramu.

Liekais svars izpaužas ne tikai vizuāli. Aptaukojušies suņi kļūst mazkustīgi, lēnīgi, nepanes lielāku slodzi, ātri nogurst. Protams, liekais svars apdraud arī veselību. “Ja ir aptaukošanās, tad rodas problēmas ar sirdi, ar elpošanas traucējumiem. Ja ir viscereālā aptaukošanās, tad kad uz iekšējiem orgāniem virsū uzkrājas tauki, tad tiem ir grūtāk strādāt, zarnas kļūst mazkustīgākas, ļoti bieži novēro aizcietējumus, ļoti bieži ir problēmas, ka rodas gāzes, vēders piepūšas un tā tālāk. Protams, liekais svars izraisa problēmas ar locītavām, ar kājām,” stāsta Briņķis.

Lai uzvarētu cīņā ar lieko svaru, Kastanim būs jāievēro strikta diēta, ko vislabāk piemeklēs veterinārārsts. Barība jādod 1-2 reizes dienā, tā sunim nav jābūt pieejamai visu laiku. Pieturoties pie izvēlētās diētas, svara zaudēšana būs pakāpeniska, līdz ar to nebūs kaitīga dzīvnieka veselībai.

Taču jebkura diēta būs mazefektīva bez kustībām un pietiekamas slodzes.

Ievas taksis Arats ir labā fiziskā formā, jo saimniece visu laiku uzmana suņa svaru. Arats piedalās arī izstādēs. Suns ēd tikai dabīgo barību, jēlu gaļu, dārzeņus un biezpienu. Saimniece uzskata, ka galvenais, lai suns būtu ideālā formā, ir fiziskās aktivitātes – pastaigas 5 – 10 kilometriem dienā. Ar pareizu barošanu vien nepietiks.

To apliecina arī suņu fitnesa trenere Kristīne Dovāne: “Sunim ir nepieciešams kustēties, tādēļ ka sākotnēji tas ir bijis pirmatnēji savvaļas dzīvnieks, daudz kustējies – skraidījis, medījis. Arī mūsdienās, neskatoties uz to, ka mēs esam pārveidojuši tos par mājdzīvniekiem, tāpat ir jāturpina sniegt nepieciešamās aktivitātes un kustības. Tas ir svarīgi muskulatūrai: jo vairāk mēs kustēsimies, arī dzīvnieki, jo ilgāks mūsu mūžs būs.”

Zinātniski pierādīts, ka mazkustīgs dzīvesveids saīsina arī cilvēka mūžu. Lai saglabātu labu veselību un optimālu svaru, nav obligāti jādodas uz sporta zāli. Nereti mēs aizmirstam par elementārām darbībām, kuras veicina veselību un palīdz uzturēt labu fizisko formu. “Cilvēka ķermenī ir muskuļi, un tie ir jāizmanto, tiem ir jāstrādā. Ja mēs muskuļus neizmantojam, tie sāk atrofēties. Tie sāks pazust. Muskuļu vietā nāks liekais svars, tauku masas, tāpēc, lai to nepieļautu, esiet kustībā,” saka Rimi fitnesa treneris Kārlis Birmanis.

Siltākā gadalaikā pastaigām noteikti jāvelta vairāk laika. Šķietami tik elementāra kustību forma patiesībā spēj uzrādīt acīmredzamus rezultātus diezgan ātri.

Dodoties garākās pastaigās un soļojot noteiktā tempā, gan saimnieks, gan suns noteikti jutīsies labāk.

Pierādīts, ka, regulāri staigājot, uzlabojas miega kvalitāte, palielinās muskuļu masa, rodas spēks, samazinās spriedze un stress. Un, protams, kustības palīdz samazināt bīstamu slimību riskus un nodrošina veselīga svara uzturēšanu.

“Ja ir iespēja izvēlēties, kur staigāt, es izmantotu dažādas vietas. Katrā teritorijā ir atšķirīga virsma, un tas ļoti labi ietekmē suņu ķepas, jo uz katras atšķirīgas virsmas strādā dažāda muskulatūra,” skaidro trenere Dovāne.

Vienīgais, par ko būtu jāparūpējas, ir laikapstākļiem piemērots apģērbs un dzeramais ūdens karstākā laikā. “Neskatieties pulkstenī, vadieties pēc sajūtām. Dodieties pēc iespējas tālāk no savas ikdienas, jo mēs bieži soļojam pa ielām, pa ceļiem. Dodieties uz mežu, tur ceļu nav, uzkāpiet kalnā, uzkāpiet kokā, pasauciet līdzi draugus,” mudina Birmanis.

Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti