Plašāka informācija par visiem mitrāju pasākumiem pieejama www.tiekamiesdaba.lv.
Piemēram, Kurzemē paredzēta nodarbība "Dzīvā Užava" par mitrājiem un to nozīmi dabā un cilvēku dzīvē, kā arī četri pārgājieni ar atšķirīgu norises vietu, distanci un mitrājiem.
Ķemeru Nacionālajā parkā notiks nodarbības "Ķemeru Nacionālais parks – Mitrāju karaliste", kurās stundas garumā varēs gūt atbildi uz jautājumu, kāpēc mitrāji ir svarīgi gan dabas daudzveidības nodrošināšanai, gan cilvēka labklājībai. Notiks arī dabas sakopšanas talka Kaņiera ezera apkaimē, lai dabas izziņa būtu apvienota ar praktisko darbošanos.
Arī Latgalē paredzēts pasākums "Mitrāji un cilvēku labklājība", kurā varēs uzzināt par mitrāju aizsardzību un noskaidrot, kādas dabas vērtības slēpjas Latgales reģiona mitrājos, ar spēles palīdzību iepazīt mitrāju augus un dzīvniekus, noskatīties īsfilmu par Rāznas ezeru, diskutēt par mitrāju lomu un nozīmi dabā un cilvēka dzīvē.
Savukārt Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā notiks pārgājiens un Niedru festivāls, kas arī ir sava veida talka. Proti, lai atbrīvotu jūras piekrasti no niedrēm, tās tiek pļautas. Un iegūtais niedru krāvums ar cilvēku iesaisti pārtop niedru skulptūrās. Pasākums, kas gadiem pulcē skulptūru veidotājus un skatītājus dažādās vietās, šogad atkal atgriezīsies Salacgrīvas Randu pļavās. Šobrīd mainīgie laikapstākļi kavē pasākuma datuma izsludināšanu, taču tuvākajā laikā tas tiks izziņots, norādīja DAP.
Mitrāji, kas atzīti par 2024. gada dzīvotni, ir teritorijas, kurās pastāvīgi vai periodiski uzkrājas ūdens. Tie ir purvi, upes, ezeri, strauti, palieņu pļavas, mitri un pārplūstoši meži, jūras piekraste, upju deltas, arī cilvēku veidotas ūdenstilpnes. Tie ir ļoti nozīmīgi gan bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā, gan cilvēka dzīvē. Tie nodrošina ūdens attīrīšanu, mazina klimata pārmaiņas, uzkrāj oglekli, kā arī ir mājvieta dažādu sugu augiem un dzīvniekiem, skaidroja DAP.
Mitrāju kvalitāti būtiski pazemina neilgtspējīga lauksaimniecības prakse, kas ir galvenais mitrāju zuduma cēlonis nosusināšanas un aizbēršanas dēļ.
Daudzi mitrāji, īpaši pilsētu tuvumā esošie, ir pārlieku piesārņoti. Tādēļ šīgada Pasaules mitrāju dienas moto ir "Mitrāju un cilvēku labklājība", akcentējot mitrāju nodrošinātos ekosistēmu pakalpojumus mūsu dzīves labklājībai, kā arī cilvēku atbildību un nepieciešamo rīcību mitrāju kvalitātes uzlabošanai.
Nozīmīgākās mitrāju platības Latvijā veido vairāk nekā 12 400 upes un 2 256 ezeri, kas ir lielāki par vienu hektāru, kopā ar mākslīgajām ūdenskrātuvēm aizņemot ap 3,7% no Latvijas teritorijas. Purvi kopumā aizņem 2,6% valsts teritorijas, turklāt no tiem tikai ~57 % ir dabiski un maz pārveidoti purvi.
2024. gada sēnes, augi, dzīvnieki, vietas...
