Šobrīd lielākā rosība pārbūvējamā Kuldīgas kultūras centra ēkā ir uz jumta. Tur stārķu pāris audzina divus bērnus. Vasaras sākumā jau vēstīts, ka šie stārķi īpaši neatlaidīgi vēlējās ģimenes ligzdu vīt tieši šajā vietā. Pārbūves dēļ bija nojaukta viņu iepriekšējā vieta – skurstenis, tāpēc putni sāka vīt ligzdu uz pāļu urbšanas iekārtas. Kad arī tur to neļāva, izvēlējās tagadējo vietu. Ligzdā tika izdētas trīs olas un arī izšķīlās trīs stārķēni. Šobrīd palikuši tikai divi, ko ornitologi skaidroja ar laikapstākļiem.
Biologs un ornitologs Ritvars Rekmanis sacīja: "Stārķi atlidoja pavasarī, un pavasaris bija tāds diezgan mitrs. Tad viņi klasiski izdēj piecas [olas], retāk četras, trīs. Tad, kad nāk mazuļu šķilšanās laiks un pēc tam jābaro, tad vasara paliek sausāka, tad viņi taisa selekciju, proti, saprot, ka nevar izbarot. Nu, un tad vai nu izmet no ligzdas, vai apēd. Pārsvarā šobrīd ir tā, kad ir divi vai viens mazulis."
Divi mazuļi ir arī ligzdā "Grigaļu" sētā pie pirtiņas. Saimnieks Jānis Podnieks stāstīja, ka šais mājās dzīvo jau 20 gadu, bet stārķi te nav ligzdojuši tikai divas reizes. Tad licies, ka sētā kaut kā pietrūkst. Viņš vērtēja, ka šopavasar stārķi vēlu ieradās šajā ligzdā. "Grigaļu" saimnieks arī zināja sacīt – vienu gadu stārķēns bijis izmests.
Bioloģijas zinātņu doktore Māra Janaus skaidroja, ka barība ir lielākais iemesls, kas liek stārķiem tā rīkoties.
Putnu ēdienkartē galvenokārt ir kukaiņi dažādās attīstības stadijās, stārķi nesmādē arī peles, kurmjus, vardes un čūskas. Šīs vasaras sausums stipri samazinājis barības apjomu.
Vaicāta, vai šāds ligzdošanai nelabvēlīgs gads var ietekmēt nākamā gada stārķu skaitu Latvijā, Janaus norādīja: "Es neteikšu, ka tā. Pirmkārt, tāpēc ka baltais stārķis dzimumgatavību sasniedz trešajā, ceturtajā gadā pēc piedzimšanas. Tās sekas teorētiski varētu ieraudzīt pēc trim, četriem gadiem."
Viņa arī skaidroja, ka bijuši daudz nelabvēlīgāki gadi, kad bijuši slikti ziemošanas apstākļi vai slikti apstākļi viņu migrācijas trasēs, un ligzdošanas sekmes bijušas ļoti zemas, bet pēc tam ļoti ātri populācija atkal atjaunojas, ja vien nelabvēlīgie apstākļi nesakrīt vairākus gadus pēc kārtas.
Māra Janaus arī norādīja, ka stārķu skaits pēdējos gados Latvijā ir nedaudz samazinājies, bet ne tik ļoti, lai par to celtu trauksmi. Kopumā Latvijā baltajiem stārķiem klājoties labi. Pēc aptuvenām aplēsēm šobrīd mūsu valstī ir ap 12 000 apdzīvotu ligzdu. Nākamgad notiks starptautiska balto stārķu uzskaite.
