Alūksnes Pilssalā atrodas novada pašvaldības ezeru un upju apsaimniekošanas aģentūra "ALJA". Pa aģentūras direktora Māra Lietuvieša kabineta logu var redzēt, kā ik pa brīdim ezerā ienirst kāds liels putns. Tas ir jūras krauklis jeb kormorāns, kurš pēdējos gadus iecienījis Alūksnes ezera zivju krājumus.
Lietuvietis stāsta, ka pirmie jūras kraukļi Pilssalā ieradušies aptuveni pirms astoņiem gadiem. Sākumā tie bijuši 5–10 pāri, bet šobrīd ik pavasari Alūksnē ierodas jau ap 300 putnu.
Lielākā problēma ir tā, ka šie putni ne vien apēd ievērojamu daudzumu zivju, bet ar saviem asajiem knābjiem vēl vairāk zivju savaino. "Viņa knābis ir nenormāli ass ierocis, viņš izsit cauri zivij, principā piefiksē. Tā kā āķa atskabarga," skaidro Lietuvietis.
Viens kormorāns dienā apēd zivis savā svarā, pat nedaudz vairāk, kas ir pusotrs līdz divi kilogrami.
"Aprēķins ir vienkāršs – ja 300 putnu dienā katrs apēd zivis savā svarā, tad tie jau ir 300 kilogrami [zivju]. Ja viņi mums šeit dzīvo pat 4–5 mēnešus, tad tās, protams, ir tonnas," uzsver Lietuvietis.
Vēl viena problēma saistībā ar jūras kraukļiem ir tāda, ka tajās koku audzēs, kur iemitinās šo putnu bari, paliek tikai melna zeme.
"Jūras krauklis dzīvo izteikti uz salām, kokos, un zem kokiem veģetācija būtiski cieš no viņa izkārnījumiem skābuma dēļ," skaidro Lietuvietis.
Tāpat postījumus Alūksnē, līdzīgi kā daudzās citās pilsētās, sagādā bebri. Nogāžot vienu bērzu, savu darbu tie jau pastrādājuši alūksniešu iecienītajā atpūtas vietā "Līkais bērzs". Atlikušie divi koki tagad apvilkti ar sietu, bet lielākā sāpe ir par ainavisko pils parku, kur arī bebri sākuši ieviest savu kārtību.
"Postījumi jau ir tādi, kas ir kvalificējami kā diezgan liels kaitējums," atzīst Alūksnes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Druvis Tomsons.
"Arī pilsētnieki bieži vien uzdod jautājumus – ja cilvēks savā mājā grib nocirst kādu vecu alksni, viņam tas ir jāsaskaņo, bet bebrs to izdara bez atļaujas un cērt visus kokus pēc kārtas," situāciju, kurai ir jāmeklē risinājums, pamato Tomsons.
Viņš spriež, ka kādam mazdārziņu rajonā kaitnieks var likties arī baltais zaķis, kas apgrauž ābelei zarus, bet pašvaldība uz vārdu "kaitnieks" skatās šādi:
"Ja mums ir pretrunas ar šiem dzīvniekiem tādā lietā, par ko mēs ļoti rūpējamies, teiksim, Alūksnes ezers visiem ir slavens ar zivju resursiem, kas nav radušies paši par sevi, – mēs to esam lolojuši, sargājuši un papildinājuši. Bet jūras krauklis, bebrs jau neskatās, vai tie ir speciāli stādījumi, viņam tā ir barība. Tāpat arī lapsas, vārnas ir dzīvnieki, kas izplata dažādas slimības; un ir noteikumos jāizvērtē, kas ir mūsu kaitnieki."
Grozījumi Medību likumā, paredz – ja medījamie dzīvnieki apdraud sabiedrisko kārtību un drošību vai rada postījumus, medīt pilsētu teritorijā atļauts saskaņā ar pašvaldības noteikto kārtību. Taču Tomsons norāda – katrai vietai ir sava specifika, kas jāņem vērā.
"Pilsētā ir arī armijas daļa, mums jāsaskaņo arī ar viņiem, ko viņi saka par to, ka te kāds ar ieroci būs parka teritorijā," saka Tomsons.
Atļauja medīt pilsētā nenozīmēs, ka nu to varēs darīt visi, kas ir mednieki un kam ir medību ieroči.
"Visam pamatā tāpat ir medību likums. Nebūs tā, ka tagad kurš katrs izdomās, ka no sava trešā stāva loga var uzšaut pa vārnām, kuras miskastē ārdās.
Pilnīgi noteikti būs ievēroti gan drošie šāvieni, gan teritorijas būs iezīmētas. Medību brīži būs izsludināti. Viss būs organizēts ar papildu drošību, jo tā tomēr ir pilsēta," apliecina Tomsons.
Alūksnes novadā grozījumus saistošajos noteikumos, kas noteiks kārtību, kādā būs atļauts pilsētā medīt dzīvniekus vai putnus, kas nodara kaitējumu, paredzēts pieņemt jau šoruden.
