Kur čūskas uzturas?
No trim Latvijā esošajām čūsku sugām ezeru, upju un mitru vietu tuvumā visbiežāk redzams cilvēkiem nekaitīgais zalktis. Mitrās vietās ir daudz zalkšu barības – vardes un citi abinieki. Zalktis barību bieži iegūst ūdenī, jo ļoti labi peld un nirst.
Tāpat zalktis bieži redzams vietās pie aizaugušiem, neizpļautiem dārza stūriem ar dažādu lietu un zaru krāvumiem.
Izteikti aktīvs zalktis ir dienā, bet no rīta pēc pamošanās sildās saulē, lai uzsildītu ķermeni un spētu kustēties.
"Mitrās vietās mīt vardes, tādēļ pie šādiem varžu dīķiem un ezeriem sastopams arī zalktis. It īpaši, ja ūdenstilpes krastos ir applūstoši meži vai krūmāju joslas, kas ir zalkšu dabiskā dzīves vide," skaidroja DAP dabas departamenta Savvaļas sugu aizsardzības nodaļas vecākā eksperte Evija Andrušķeviča-Jonāne.
Zalktis ķer arī lēni peldošas zivis, lielākus bezmugurkaulniekus, retāk sīkus grauzējus un putnus. Zalkši bieži apmetas arī kultūrainavā un pat apdzīvotās vietās, kur dārzos un parkos ir daudz piemērotas barības, norādīja DAP.
Savukārt nelielā gludenā čūska dzīvo slēpti un pārtiek pārsvarā no citiem rāpuļiem. Tā nav bīstama cilvēkiem.
Visbiežāk īpaši aizsargājamā čūska ir sastopama sausos piejūras mežos un sausos purvos.
Vienīgo indīgo čūsku – parasto odzi – sastapt var bieži. Odze parasti apdzīvo ar zāli un krūmiem aizaugušus izcirtumus un mežmalas, purvus, skrajus priežu mežus.
Čūska bieži vasarā par slēptuvi izmanto dzīvnieku alas un satrūdējušus celmus, norādīja DAP.
Odzi var atpazīt pēc trīsstūrveidīgas galvas un zigzaga līnijas uz muguras. Tās ķermenis ir brūnā, pelēkā, zaļganā, dzeltenīgā, vara sarkanā vai melnā krāsā ar īsu asti. Odzei abās pusēs parasti ir ieapaļu, tumšu plankumu virkne, kas sākas pie acīm.
Cilvēkam nekaitīgā bezkāju ķirzaka glodene nav čūska, tai ir ausu atvērumi un plata mēle, strups astes gals, mirdzošas zvīņas. Glodenes mugura ir dažādos pelēcīgi brūnos toņos, nereti ar ziliem plankumiem uz muguras. Mātītēm mugurpusē var būt arī melnas, garas svītras.
Glodene mājo ar celmiem un saknēm bagātā zemsedzē, pārsvarā mežmalās, izcirtumos un sausos priežu silos.
Briesmu gadījumā ķirzaka nomet asti.
Iebiedēts dzīvnieks sevi aizstāvēs
Viņa atgādināja, ka, redzot čūsku ar krāsainiem pusmēnešiem virs galvas, nav jābaidās. "Kliegšana čūskas neaizbiedēs, jo tām nav ausu. Turklāt zalktis cilvēku neuztver kā barību, bet gan pats no cilvēka baidās un dodas prom.
Čūsku nevajag ķert, bakstīt vai spārdīt, jo izbiedēts dzīvnieks gandrīz vienmēr sevi aizstāvēs. Piemēram, izsliesies stāvus un šņāks, skaidroja DAP eksperte.
"Ja zalkti paņem rokās, viņš izdala grūti nomazgājamu šķidrumu, kas slikti ož," sacīja eksperte.
