Ne pārāk populāra nodarbe
Latvijā ir tikai dažas vietas, kur ir atļauta vēžošana, pārsvarā Zemgalē, Rīgā un Pierīgā, piemēram, Salaspils un Ķekavas novadā. Sešās vietās drīkst nodarboties tikai ar licencētu vēžošanu.
Vienīgā vieta Sēlijas un Latgales reģionā ir Radžu ūdenskrātuve Jēkabpilī, kur tīrais, kvalitatīvais ūdens ir veicinājis dabīgu vēžu populācijas izveidošanos. Mākslīga vēžu pavairošana tur nenotiek.
Ņemot vērā, ka vēžošanas sezona ir nupat sākusies – tā ilgst no 1. jūlija līdz 30. septembrim –, Jēkabpilī pagaidām nav izsniegta neviena vēžošanas atļauja, un arī iepriekšējo gadu pieredze liecina, ka Radžu ūdenskrātuvē ar šo nodarbi aizraujas maz cilvēku.
Jēkabpils novada pašvaldības vides aizsardzības speciālists Zigurds Adamovičs stāstīja, ka pērn izsniegta 31 atļauja – tas neesot ļoti daudz.
"Vēžošana nav tik populāra. Varbūt cilvēki nav iesākuši to darīt, ir vietas, kur var aizbraukt un to darīt bez licences, bet, jā, – kaut kādi cilvēki ierodas un mēģina to darīt," sacīja Adamovičs.
Bez licences nedrīkst
Lai gan vēžošana nav ļoti populāra, vides inspektori katru gadu no ūdenstilpēm izceļ nelegālus vēžošanas rīkus – šogad jau 86, un tas ir vairāk nekā pagājušajā gadā, kad attiecīgajā periodā valstī tika konstatēti 20 neatļautie rīki. Arī Jēkabpils Radžu ūdenskrātuvē atklāti vairāki pārkāpumi.
"Braucam naktīs, skatāmies termokamerās. Arī vakar pārbaudījām vēžotājus. Bija arī aizrādījumi," pastāstīja Adamovičs.
Bijis pārkāpums arī par vēžošanu bez licences.
"Cilvēki nezina varbūt, ka ir kaut kādi noteikumi, ka nedrīkst. Viņus [vēžus] var ar rokām noķert. Tā nedrīkst, tāpēc jākontrolē," atzina Adamovičs.
Pirms ķer, izlasi noteikumus!
Kontroli ūdenstilpēs veic gan pašvaldības inspektori, gan Valsts vides dienesta (VVD) inspektori.
VDD Vidzemes reģionālās vides pārvaldes Zvejas kontroles daļas vadītājs Toms Arnavs atgādināja galvenos noteikumus, kas jāievēro vēžot gribētājiem:
"Vēžošanu, tāpat kā makšķerēšanu, regulē Ministru kabineta noteikumi Nr. 800, būtu ar tiem jāiepazīstas. Ir vajadzīga makšķernieka, vēžotāja gada karte. Noteikumu 4. pielikumā ir saraksts ar vietām, kur un kādus vēžus var ķert. Un galvenais, ko mēs no dienesta puses sakām, —
vēžošana ir aktīva lieta, tāpēc vēži tiek ķerti ar krītiņiem, nevis ar murdiem, kurus var it kā visur nopirkt."
Murdi ir nelegāli vēžošanas rīki, kas var nodarīt kaitējumu ne tikai vēžiem, bet arī zivju resursiem. Tādēļ vēžus drīkst ķert tikai ar krītiņiem.
"Tas ir tāds būris, kur uzliek kaut kādu ēsmu bez smaržvielām. Vēži uzkāpj augšā, viņu vienkārši paceļ augšā, cik tur trāpās tajā brīdī iekšā, tik arī ir. Tāpēc aizliegts izmantot vēžu murdus, jo murdā viņš ielien, viņš ārā netiek, te viņam ir iespēja uzkāpt un nokāpt," skaidroja Adamovičs.
Radžu ūdenskrātuvē šogad jau izcelti daži murdi, pērn to bijis vēl vairāk. Vainīgos ne vienmēr izdodas noķert, atzina vides aizsardzības speciālists.
Ne visus vēžus var paturēt
Arī vēžošana ar krītiņiem nav bezlimita. Viena persona drīkst vēžot ne vairāk kā ar pieciem krītiņiem, turklāt tiem jāatbilst normatīvajos aktos noteiktajai konstrukcijai.
Lomā drīkst paturēt vēžus, kuri sasnieguši noteiktu garumu no pieres dzelkšņa līdz astes vidējās plāksnītes galam.
Platspīļu un šaurspīļu vēžiem jābūt vismaz 10 centimetrus gariem, bet dzeloņvaigu vēžiem un signālvēžiem – vismaz astoņus centimetrus gariem.
Viena persona lomā var paturēt ne vairāk kā 50 vēžus.
Bargākie sodi – par vēžošanu ar murdiem
Valsts vides dienesta pārstāvis Toms Arnavs uzsvēra, ka par noteikumu pārkāpšanu draud sodi, visbargākie ir par nelegālo vēžošanu ar murdiem.
"Tas ir, sākot no 280 eiro, attiecīgi bonuss maluzvejniekiem ir tas, ka vēzis ir ilgdzīvotājs, vēzi var atlaist atpakaļ. Ja vēži ir beigti un viņus atpakaļ nevar atlaist, tad klāt sods arī par zivju resursiem radītajiem zaudējumiem," stāstīja Arnavs.
Lai nebūtu nepatīkamu pārsteigumu, tiem, kurus vilina iespēja pašiem noķert spīļainos Latvijas ūdenstilpju iemītniekus, pirms došanās vēžot jāiepazīstas ar Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumiem.
Tāpat jāatceras, ka arī pareizai vēžu pagatavošanai ir savas nianses, kas jāievēro, lai delikatese būtu gan garda, gan veselīga.
