Puķu sprigane izpletusies arī Beitānu pilskalnā un tā apkārtnē, kas atrodas Rāznas Nacionālā parka teritorijā.
Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Latgales reģionālās administrācijas direktore Anda Zeize norādīja: "Pirmkārt, tas ir valsts aizsargājamās reģionālās nozīmes arheoloģijas piemineklis. Tātad jau principā tā ir īpaša vieta. Otrkārt, tas ir DAP turējumā, tātad DAP šeit ir apsaimniekotāji, un mums kā labam saimniekam ir jānodrošina arī cīņa ar šīm invazīvajām sugām."
Dažādas labiekārtošanas un sakopšanas talkas, tostarp puķu spriganes ierobežošanas talka Beitānu pilskalnā tiek rīkotas regulāri.
Otro gadu pēc kārtas, mammas pamudināts, tādā iesaistās arī Juris Vaņkovs. Jaunietis atzina, ka nelieli panākumi puķu spriganes ierobežošanā jau redzami, tomēr darba joprojām ir ļoti daudz.
"Darbs nav grūts, diezgan viegli atšķirami. Ar vienu vieglu rāvienu pilnīgi izraujas ar visām saknēm. Nu, vienīgais, ka tā darba daudz. (..) Ja atstāt visu, kā ir, tad pēc dažiem gadiem mums būs arvien vairāk augu Sarkanajā grāmatā un pilni meži ar šīm, piemēram, spriganēm," par savu motivāciju iesaistīties sacīja jaunietis.
Šoreiz izvēlēta vienkāršākā, bet darbietilpīgākā metode – puķu sprigaņu izraušana ar saknēm. Taču turpmākajos gados vides projekta ietvaros Dabas aizsardzības pārvalde dažviet puķu sprigani mēģinās izskaust, to tvaicējot vai invadētās teritorijas noganot ponijiem.
DAP projekta "LIFE-IP LatViaNature" invazīvo sugu eksperte Santa Rutkovska norādīja: "Ar puķu sprigani šajā ziņā cīnīties ir mazliet vieglāk, jo tā ir viengadīga suga, tas ir pirmais, un izplatās tikai ar sēklām. Tas nozīmē, ka viņa ir jārauj ārā vai jāapļauj, vai kaut kas cits jādara pirms ziedēšanas. Tā kā tagad – ziedi tikai sāk veidoties. Principā sēkla dīgtspēju saglabā 18 mēnešus. Tātad divu, triju gadu laikā, ja šo sugu pieskata teritorijā, ar to var tikt galā."
Puķu spriganes pamatizcelsme ir Himalaji. Eiropā tā ienākusi kā krāšņumaugs.
Cik plaši puķu sprigane izplatījusies Latvijā, gan nav iespējams pateikt, jo atšķirībā no Sosnovska latvāņa šai sugai invadēto teritoriju uzmērīšana netiek veikta.
Invazīvo sugu eksperte skaidroja: "Viņas ļoti ātri aug, ātri vairojas, ātri izplatās, veido plašas, blīvas monoaudzes un izkonkurē, izspiež mūsu vietējās sugas. Invazīvajai puķu spriganei vēl ir tā, ka viņai ir ar nektāriem bagāti ziedi, smaržīgi ziedi, un daudzi apputeksnētāji izvēlas šo sugu, nevis kādas mūsu vietējās sugas."
Talkas noslēguma izrautās puķu spriganes sabērtas kaudzē un apklātas ar melnu plēvi sapūšanai. Invazīvo sugu eksperti norāda, ka labāku izskaušanas rezultātu sasniegšanai šī invazīvā auga ravēšana jāveic vismaz trīs gadus pēc kārtas, turklāt vairākas reizes gadā.
