Ainaviska, daudziem nezināma vieta Daugavas labajā krastā aptuveni 20 minūšu braucienā no Rīgas centra, vēsturiski tā bijusi Jēkaba baznīcas Cisterciešu klostera mūķeņu jeb Jumpravu īpašums, un tā ieguvusi savu vārdu, bet Pļavas festivālam to atvēlējusi Rīgas pašvaldība. Latvijas dabas fonda botāniķe pastāstīja, ka ideja radusies pagājušogad, kad Latvijas Dabas fonds veidoja pilsētas pļavu Ķengarga promenādē.
"Satikos ar ļoti aktīvu sēklu vācēju Ilgu un arī ar Rīgas apkaimju koordinatori Mariju, sākām runāt, ka Latvijas Dabas fonds grib aicināt sabiedrību plašākos pļavu svētkos – kur to darīt?," sacīja Sniedze-Kretalova. "Marija pieminēja, ka mums taču ir tepat netālu ļoti skaista vieta - Mazjumpravas muiža. Tiešām vieta ir ļoti piemērota, lai runātu par pļavas stāstu, jo te ir gan ļoti brīnišķīga ainava, daudz zālāju, arī diezgan liela savvaļas augu daudzveidība."
Dabas skaitīšanas rezultāti liecina, ka dabiskās pļavas mūsdienās aizņem mazāk nekā 1% valsts teritorijas, pirms 100 gadiem tie bija 30%.
Sēti zālāji, atmatas, pamestas, aizaugošas teritorijas nav dabiskās pļavas ar tām raksturīgo augu daudzveidību, un par to ir noraizējušies dabas sargi.
Sniedze-Kretalova atzīst, ka ir augusi cilvēku interese iekopt kādu stūrīti savas piemājas pļavā un vairot dabas daudzveidību.
"Mums ir bijis tāds periods, kad visi gribēja tādus golfa laukumam līdzīgus īsus mauriņus," teica Sniedze-Kretalov. "Tomēr cilvēki atgriežas pie tā, ka viņi grib kādas savvaļas puķes, ne tikai visu, kas ir konstruētās dobēs. Patiešām šī savvaļas augu klātbūtne dod tādu brīvības sajūtu."
Latvijas dabas fonds īsteno vairākus praktiskus projektus gan ar pļavu atjaunošanu un veidošanu, gan pļavas produktu zīmola izstrādi.
Lai pircējs lielveikalā paskatās uz sieru: šis ir produkts, kas nācis no dabiskās pļavas, vairojot dabas daudzveidību. 2023. gada ekstremālais sausums ir bijis nelabvēlīgs pļavu attīstībai, un vēl būtiskāka par pļavu atjaunošanu, kas ir visai ilgs process, joprojām ir esošo dabisko pļavu nezaudēšana.
"Lai kā veidotu pilsētas pļavas, kas ir savvaļas augu oāzes pilsētvidē, nozīmīgus ekosistēmas pakalpojumus mums sniedz, vissvarīgāk ir saglabāt tās dabiskās pļavas, kas joprojām mums ir, tos 0,9% valsts teritorijas," uzsvēra Sniedze-Kretalova.
Festivālā Mazjumpravas muižā var sastapt zemniekus, kas specializējušies savvaļas augu sēklu vākšanā, un Latvijas Dabas fonda darbinieki rādīs, kā pašam gatavot savvaļas augu sēklu bumbas pļavu ierīkošanai. Taps arī vēl viena jauna pilsētas pļava.
