Rīgas notekūdeņu apjoms ir tik liels, ka, līstot spēcīgam lietum, vienā diennaktī Rīga iepludina Daugavā tik daudz notekūdeņu, cik neliela Latvijas pilsēta vesela gada laikā, secina VVD. Dažkārt pat vairākas reizes mēnesī lietus dēļ attīrīšanas iekārtām nepietiek jaudas, un nākas ķerties pie avārijas risinājumiem, iepludinot Daugavā visu, kas nāk no kanalizācijas.
"Lielākā problēma arī pēc šī notekūdeņu apjoma ir viennozīmīgi Rīgas pilsētas lietus kanalizācija, kas nonāk kopā ar komunālajiem notekūdeņiem attīrīšanas iekārtās un lielu lietusgāžu laikā arī ievērojami piesārņo mums Daugavas izteku jūrā un Rīgas jūras līcī," sacīja tobrīd vēl VVD ģenerāldirektores amatā bijusī Elita Baklāne-Ansberga.
Uzņēmumā "Rīgas ūdens" nejūtas vainīgi, jo Rīgas dome ir tā, kam jāpieņem lēmumi, lai izveidotu notekūdeņu sistēmu, kas lietus ūdeni nenovadītu kanalizācijā.
"Rīgas ūdens" vecākais komunikācijas koordinators Sandris Vanzovičs atzina, ka ikdienā kanalizācijas sistēmas jauda ir pietiekama, bet situāciju sarežģī liels lietus ūdens pieplūdums.
"Šī mūsu piespiedu laulība ar lietus ūdens kanalizāciju mums pašiem tā īsti nepatīk, jo ikdienā "Rīgas ūdens" sistēmu kapacitāte, sadzīves kanalizācijas novadīšanai un attīrīšanai ir pietiekama. Pat ar aptuveni 30% rezervi," uzsvēra Vanzovičs.
Viesturdārza dīķi min kā labu piemēru, taču arī lielu retumu, kur sadzīves notekūdeņi tiek atdalīti no lietus ūdeņiem. Šādus risinājumus vajadzētu ieviest vairāk, uzskata VVD. Šādos jau esošos dīķos, arī kanālos vai citās ūdenstilpēs var ierīkot tā sauktās zaļās noteces, kas lietus ūdeni novada no apkārtējām ielām un sausā laikā to var izmantot arī zālāju un apstādījumu laistīšanai.
Tomēr gan Rīgas domes politiķi, gan "Rīgas ūdens" speciālisti atzīst, ka risinājumi ir dārgi un naudas tiem nav.
"Mēs jau varam runāt par kaut kādiem, teiksim, fantastiskiem scenārijiem," teica Vanzovičs. "Piemēram, izskanēja informācija, ka Parīzē pilsētas vara arī rūpējas, lai Sēnā varētu peldēties uz olimpiskajām spēlēm, un visā šajā saimniecībā tiks investēts 1,25 miljardi eiro. Lai varētu šo visu sakārtot, viņiem ir tādas pašas problēmas, kur arī pilsētas centrālajā upē tiek gāzts iekšā kopā lietus ūdens un sadzīves kanalizācija. Bet tad jūs redzat, cik tas izmaksā."
VVD neaicina sacensties ar Parīzi izdevumu jomā, bet vismaz izmantot risinājumus, kas nemaksā nemaz tik dārgi. Piemēram, atstāt lielākus laukumus bez asfalta, kur ūdenim iesūkties.
"Pēdējie veikali centrā – Skanstē ir atvērušies, kur ir liels monolīts asfalta stāvlaukums," uzsvēra Baklāne-Ansberga.
Tādēļ lietus ūdens aiziet kanalizācijas sistēmā. Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētāja vietnieks Edgars Ikstens ("Jaunā Vienotība") atzina, ka
pašvaldība mēģina vides jautājumus sabalansēt ar uzņēmēju biznesa interesēm.
"No vienas puses, mēs arī saprotam tirdzniecības iestāžu īpašniekus, kuri varbūt grib zināmā mērā skatīties, kā viņi var to teritoriju lietderīgāk izmantot," teica Ikstens. "Nu tad vienmēr ir šī cīņa starp biznesa interesēm un vidi. Mēs, kā saka, skatāmies. Šobrīd dome zaudē, jā, tam es varu piekrist. Tā problēma ir, man jāatzīst, ka politiskā līmenī šis jautājums līdz šim nav risināts."
Rīgas domē tomēr kā dažus labos piemērus min Murjāņu ielas pagarinājumu ar lietus ūdens novades sistēmu Juglas ezerā. Arī Jelgavas ielas ēku kompleksu ar novadi uz Kīleveina grāvi un arī jaunos projektus Preses nama apkārtnē un Zaķusalā ar lietus ūdens savākšanu un novadi Daugavā.
