Mediji vēsta, ka Briselē dzīvo apmēram 2,5 miljoni šo grauzēju, taču speciālisti atturas komentēt skaitļus.
Pilsētas iedzīvotāji tās ierauga reti, jo dzīvnieki parasti glābjas bēgot. Taču siltajā un mitrajā pazemē, kur notekūdeņos pieejama pārtika, izveidojusies īpaša ekosistēma.
Šo žurku garums var sasniegt 28 centimetrus, bet svars – puskilogramu. Tās nav tālas ceļotājas un dzīvo kolonijās, kurās var būt līdz 100 īpatņu.
Paradokss, bet šīs nozares darbiniekiem pret žurkām nav iebildumu, jo tās neuzbrūk un iznīcina pārtikas atkritumus. Virszemē žurkas ir katalizators, kas liecina par cilvēku izšķērdību – lielo izmestās pārtikas daudzumu.
Žurkas var būt slimību pārnēsātājas, taču tikpat daudz vīrusu var pārnēsāt citi pilsētas dzīvnieki, piemēram, lapsas, baloži vai pat kaķi un suņi. Pret grauzējiem ir jācīnās, ja tie traucē cilvēkiem, taču tie ir šeit neatkarīgi no tā, vai tie ir noderīgi vai ne, rezumē izstādes rīkotāji.
