Kā norādīja Vides ministrija, jaunā savvaļas dzīvnieku izmantošanas noteikumu redakcija paredz, ka savvaļas zīdītājus, putnus, rāpuļus un abiniekus drīkst izstādīt tikai zinātniskiem un izglītojošiem mērķiem, ja tie ir izņemti no to pastāvīgās dzīvesvietas bez nolūka gūt ienākumus un ja šie dzīvnieki neveic trikus un manevrus.
Noteikumos ir iekļauts arī atļauto savvaļas dzīvnieku saraksts, kurā norādīts, ka atļauts izstādīt dažādu sugu peles, kāmjus, šinšilas, bizonus, stirnas, briežus un muflonus.
Dažas sugas – parasto Āfrikas susuru, pundurvāveri, četrpirkstu (Āfrikas) ezi, Patagonijas maru – drīkst audzēt tikai līdz 2025. gada 1. septembrim.
Ir noteiktas arī jaunas minimālās prasības zīdītāju turēšanai nebrīvē. Piemēram, ja tur vienu vai divus zaķus, pikas vai trušus, āra platībai jābūt 20 kvadrātmetriem, bet, ja tur vienu līdz divus melnos vai brūnos lāčus, āra platībai jābūt 900 kvadrātmetriem.
Noteikumos ir mainīts minimālais telpu lielums dažām rāpuļu sugām, un ir aizliegts nebrīvē turēt putnus piesietus.
Dzīvnieku turētājiem savvaļas dzīvnieki uz ne sliktākiem apstākļiem, kādi paredzēti noteikumos, jāpārvieto ne vēlāk kā pusotru gadu pēc jauno noteikumu stāšanās spēkā.
Tiesību akts nosaka arī maksimālo meža zemes platību, ko atļauts iežogot, turot savvaļas dzīvniekus nebrīvē.
Piemēram, turot vienu stirnu vai dambriedi, varēs iežogot 0,5 hektāru lielu platību, bet par katru papildu turēto dzīvnieku paredzēta papildu platība 0,15 līdz 0,3 hektāru apmērā.
To savvaļas dzīvnieku sugu sarakstā, kuras atļauts turēt nebrīvē un kuras atļauts audzēt nebrīvē, ir 30 zīdītāju sugas.
Citu zīdītāju sugu turēšana nebrīvē ir aizliegta, ja vien dzīvnieki nav likumīgi iegūti līdz 2024. gada 1.aprīlim.
Tāpat kā pašlaik atļaujas turēt savvaļas dzīvniekus nebrīvē, atļaujas izmantot savvaļas dzīvniekus krustošanai un citiem mērķiem izsniedz, aptur vai anulē Vides aģentūra.
