Maršrutu iespējams izklikšķināt gan "Google Maps" aplikācijā, gan aplūkot vizualizācijā, gan arī mēģināt izstaigāt klātienē. Līdz ar īsiem informatīviem komentāriem par šīm norisēm un tajās iesaistītajiem cilvēkiem maršrutā redzamas šo vietu vēsturiskās, kā arī mūsdienu fotogrāfijas.
Maršruts pieejams:
ĪSUMĀ:
Maršruts ekskursijai
- Vecpilsētas iela 13/15, Tautas frontes mītne (tagad LNVM Tautas frontes muzeja nodaļa)
- Akadēmijas laukums 1, Zinātņu akadēmija
- Dzirnavu iela 63, jurista Rolanda Rikarda dzīvoklis
- Jauniela 24, Kinoamatieru biedrība (tagad viesnīca “Hotel Justus”)
- Raiņa bulvāris 19, Latvijas Universitāte
- Aspazijas bulvāris 22, viesnīca “Rīga” (tagad “Grand Hotel Kempinski Riga”)
- Jēkaba iela 11, Latvijas PSR Augstākā Padome (tagad Saeima)
- 11. novembra krastmala
- Brīvības piemineklis
Vēsturiskās vietas ārpus Rīgas centra (ārpus maršrutas līnijas)
- Vaives dzirnavas, Priekuļu novads
- Augšiela 1, Daugavas stadions
- Lidosta “Rīga”
- Aizsaules iela 1b, Rīgas Brāļu kapi
1. Vecpilsētas iela 13/15
No 1989. gada līdz 1999. gadam Latvijas Tautas frontes (LTF) mītne. No 1999. gada ēkā darbojas Tautas frontes muzejs.
1990. gada marta vidū, laikā ap pirmajā brīvajām Augstākās Padomes vēlēšanām, Latvijas Tautas frontes (LTF) priekšsēdētājs Dainis Īvāns pēc LTF valdes sēdes savā kabinetā ēkas trešajā stāvā vērsās pie jurista Egila Levita, kurš bija ieradies Latvijā no Vācijas, ar lūgumu sagatavot Neatkarības deklarācijas projektu. Turpmākās dienas Egils Levits, uzturēdamies filozofa Elmāra Vēbera dzīvoklī, strādāja pie Neatkarības deklarācijas koncepcijas, konsultējoties ar juristu Tālavu Jundzi.
2. Akadēmijas laukums 1
1990. gadā – Latvijas PSR Zinātņu akadēmija.
Zinātņu akadēmijas Lielajā zālē pēc 1990. gada 18. marta Augstākās Padomes vēlēšanām noritēja LTF frakcijas sēdes. 21. martā Egils Levits iepazīstināja ar Neatkarības deklarācijas ideju un tās abiem variantiem (t.s. “minimālo” un “maksimālo”). Līdz 3. maijam Neatkarības deklarācijas teksts tika apspriests, labots, papildināts. Šajās telpās LTF frakcija arī diskutēja par varas pārņemšanu Latvijā parlamentārā ceļā, tostarp balsojot par frakcijas virzītajiem kandidātiem svarīgākajiem amatiem.
3. Dzirnavu iela 63
Jurista Rolanda Rikarda dzīvoklis.
1990. gada 22. martā šajā dzīvoklī nelielā sanāksmē tikās Egils Levits un jaunievēlētie LTF deputāti Vilnis Eglājs, Valdis Birkavs, Romāns Apsītis un dzīvokļa saimnieks Rolands Rikards. Balstoties uz pārrunu laikā paustajām idejām, dienu vēlāk Egils Levits bija izstrādājis dokumenta uzmetumu, kas kļuva par Neatkarības deklarācijas pamatu. Šo tikšanos var uzskatīt par pirmo Neatkarības deklarācijas izstrādāšanas darba grupas sēdi.
4. Jauniela 24
Latvijas PSR Kinoamatieru biedrība, tagad viesnīca “Hotel Justus”
1990. gada 24. martā pēc Latvijas Juristu biedrības kolēģijas sanāksmes notiek otrā Neatkarības deklarācijas izstrādāšanas darba grupas sapulce, kurai pievienojās arī juristi Tālavs Jundzis un Aivars Endziņš, lai apspriestu Neatkarības deklarācijas projektu.
5. Raiņa bulvāris 19
Latvijas Valsts universitāte (tagad Latvijas Universitāte)
1990. gada 24. martā notiekošās Juristu biedrības kolēģijas paplašinātās sēdes laikā jurists Aivars Endziņš, kurš bija Komunistiskās partijas universitātes organizācijas sekretārs, ierosināja nākamo tikšanos organizēt savā kabinetā universitātes ēkā. Šeit turpmāk notika visas darba grupas sēdes, kurās tika strādāts pie deklarācijas teksta noslīpēšanas.
6. Aspazijas bulvāris 22
Viesnīca “Rīga” (tagad “Grand Hotel Kempinski Riga”)
1990. gada 2. maijā plkst. 18.00, 17 stundas pirms jaunievēlētas Augstākās Padomes pirmās sesijas, viesnīcas konferenču zālē notika preses konference, kurā žurnālistus informēja par Neatkarības deklarācijas koncepciju un saturu.
7. Jēkaba iela 11
Latvijas PSR Augstākā Padome (tagad Latvijas Republikas Saeima)
1990. gada 3. maijā plkst. 11.00 darbu uzsāka jaunievēlētais Augstākās Padomes sasaukums. Vispirms tika izveidotas komisijas un ievēlēta Augstākās Padomes vadība, taču svarīgākais jautājums bija Latvijas neatkarības atjaunošana. Uz nākamo sēdi deputāti pulcējās 4. maijā plkst. 10.00, bet par Neatkarības deklarāciju balsoja pēcpusdienas sēdē, kas sākās plkst. 15.00. Trīs stundas notika saspringta Neatkarības deklarācijas apspriešana un debates. Balsošana sākās 18.00 un ilga līdz 19.00, kad visas balsis bija saskaitītas. Pēc tam balsu skaitīšanas vadītājs Indulis Ozols nosauca balsojuma rezultātus – vēlēšanu apgabalu, deputāta vārdu un lēmumu. Pie ēkas sapulcējušies cilvēki skaļi skaitīja līdzi “par” balsis.
Plkst. 19.20 kļuva zināms, ka par Neatkarības deklarāciju nobalsojis nepieciešamais deputātu skaits (Latvijas PSR Konstitūcijas maiņai vajadzēja 2/3 jeb 134 deputātu balsis). Kopumā “par” nobalsoja 138 no 201 Augstākās Padomes deputātiem.
8. 11. novembra krastmala
Pēc 1990. gada 4. maija balsojuma par Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanu plkst. 20.00 Daugavmalā uz LTF rīkoto manifestāciju sapulcējās vairāk nekā 100 tūkstoši cilvēku. Plīvoja Latvijas, Lietuvas un Igaunijas karogi. Tribīnē atradās Augstākās Padomes deputāti; aiz viņu muguras Ļeņina bareljefs, kas aizklāts ar lina audeklu.
9. Brīvības piemineklis
1990. gada 4. maija vakarā, pēc balsojuma par Latvijas neatkarības atjaunošanu un mītiņa Daugavmalā, Augstākās Padomes deputātiem uzdāvinātie ziedi tika noklāti pie Brīvības pieminekļa, kur sapulcējušies cilvēki turpināja līksmot par valsts neatkarības atjaunošanu.
Vēsturiskās vietas ārpus Rīgas centra (ārpus maršrutas līnijas):
10. Vaives dzirnavas, Priekuļu novads
1990. gada 30. martā Vaives dzirnavās notika konfidenciāla LTF valdes sēde, kuras laikā LTF tikās ar Pasaules Brīvo latviešu apvienības pārstāvjiem, klātesot Egilam Levitam. Šajā sēdē pirmo reizi formulēti svarīgākie jautājumi, kas jāatrisina jaunievēlētajai LTF frakcijai Augstākajā Padomē. Te apsprieda ar neatkarības atjaunošanu saistītos dokumentus, kā arī Augstākās Padomes un Rietumu latviešu kopīgo ārpolitisko stratēģiju, lai tuvinātu atjaunotās Latvijas Republikas starptautisko atzīšanu.
11. Augšiela 1, Daugavas stadions
1990. gada 21. aprīlī Daugavas stadionā Rīgā notika visu līmeņu tautas deputātu sapulce, kurā piedalījās vairāk nekā 8000 deputātu no visas Latvijas. Tās mērķis bija dot pilnvarojumu jaunievēlētajiem Augstākās Padomes deputātiem pieņemt Neatkarības deklarāciju. Jurists Romāns Apsītis nolasīja Neatkarības deklarācijas projektu. Sapulces laikā dalībnieku vairākums, tikai nepilnam simtam balsojot pret vai atturoties, atbalstīja “Aicinājumu Latvijas PSR Augstākajai Padomei un Latvijas tautai” un pieprasīja Neatkarības deklarācijas pieņemšanu.
12. Lidosta “Rīga”
1990. gada 30. aprīlī jurists Egils Levits no Vācijas atkal ieradās Rīgā, lai turpinātu darbu pie Neatkarības deklarācijas. Lidostā pasu kontroles laikā padomju varai lojāli drošības dienestu darbinieki E. Levitu apcietināja un nosūtīja ar lidmašīnu uz Maskavu, kur paziņots par PSRS varasiestāžu lēmumu viņu izraidīt no PSRS bez atgriešanās tiesībām. Ar šo epizodi noslēdzās Egila Levita aktīvā līdzdarbība Neatkarības deklarācijas sagatavošanā, kas bija iesākusies marta vidū.
13. Aizsaules iela 1b, Rīgas Brāļu kapi
1990. gada 3. maijā plkst. 8.00 no LTF ievēlētie Latvijas PSR Augstākās Padomes deputāti pulcējās Brāļu kapos pie Mātes Latvijas tēla, lai dotu svinīgu solījumu balsot par Neatkarības deklarāciju.
KONTEKSTS:
1990. gada 4. maijā Latvijas PSR Augstākā Padome pieņēma Deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”. Tā paredzēja atjaunot Latvijas Republikas suverenitāti un 1922. gada 15. februārī pieņemtās Satversmes darbību, kā arī pasludināja par starptautisku noziegumu PSRS militāro agresiju 1940. gada 17. jūnijā.
Atmodas procesi Latvijā līdz ar PSRS “pārbūves” politikas ieviešanu bija sākušies jau 80. gadu otrajā pusē un caur dažādām sabiedriskām kustībām rezultējušies ar nepārprotamu prasību atjaunot Latvijas valstiskumu. Latvijas PSR Augstākās Padomes vēlēšanās 1990. gada 18. martā Latvijas Tautas frontei izdevās iegūt vairākumu, un LTF deputāti tā paša gada 4. maijā ierosināja pieņemt Deklarāciju par Latvijas Republikas atjaunošanu.
Materiāls pirmo reizi LSM.lv publicēts 2020. gada 4. maijā.
