Vai zini?

Vai zini, kurš dievnams, cik zināms, vienīgais Latvijā lepojas ar art deco stila lustrām?

Vai zini?

Vai zini, ar ko īpašas Kalnciema luterāņu baznīcas ērģeles?

Vai zini, ka Latvijas pirmās brīvvalsts laikā uzvārdu mainīja tikai katrs 100. latvietis?

Vai zini, ka Latvijas pirmās brīvvalsts laikā uzvārdu mainīja tikai katrs simtais latvietis?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Vai zini, ka Latvijas pirmās brīvvalsts laikā uzvārdu mainīja tikai katrs simtais latvietis? Precīzāk sakot, tie bija 9378 uzvārdu maiņas pieteikumi, kas kopā ar ģimenes locekļiem aptvēra 19 952 cilvēkus.

Vai zini?

Latvijas Radio 3 ciklā "Vai zini?" kultūrpētnieki, vēsturnieki un citi eksperti skaidro dažnedažādus terminus, vēsta par interesantiem artefaktiem un neparastām idejām.

Uzvārdus iesāka mainīt līdz ar Latvijas valsts pirmajiem likumiem. 1920. gada beigās tika pieņemts pirmais likums par uzvārdu maiņu, bet 1939. gadā – otrais, kas paredzēja masveidīgāku uzvārdu maiņu, jo šo 19 gadu laikā (no 1920. līdz 1939. gadam) uzvārdus bija nomainījuši tikai nepilni seši tūkstoši cilvēku.

Tikai ar 1940. gada janvāri valdība sāka mudināt latviešus atteikties no nepiemērotiem uzvārdiem un tos latviskot. Starp citu, pēdējos mēnešos nomainītie uzvārdi vairākām ģimenēm palīdzēja izglābties no izsūtīšanas, īpaši, ja tika mainīta arī dzīvesvieta.

Pastāv mīts, ka uzvārdi tika mainīti piespiedu kārtā un to izdarīja vairums latviešu ar svešajiem vāciskajiem uzvārdiem, taču dokumenti liecina, ka tā tomēr nav.

Otrs mīts – ka uzvārdi tika tieši tulkoti no vācu valodas uz latviešu valodu. Lai gan bija arī tādi gadījumi, vairums latviešu izvēlējās nevis savu iztulkoto uzvārdu, bet gan kādu skaistāku. Visbiežāk uzvārdu mainīja tie, kuriem uzvārdu veidoja līdzīgi vārdi, kas dažādos dokumentos bija fiksēti dažādi, cara laikā neprecīzi pierakstot vienu un to pašu uzvārdu (piemēram, Vanags – Vonogs – Vaganovs un tamlīdzīgi).

Uzvārdus no vācu uz latviešu mainot, ļaudis bieži vien izvēlējās līdzīgi skanošu uzvārdu, saglabājot vienīgi sākuma burtu. Tā Mālers kļuva par Malēju, Rihters par Ritumu, lai iniciāļi saglabātos nemainīgi. Daži atstāja savus vāciskos uzvārdus, kas piespiedu kārtā nebija jāmaina.

Pavisam objektīva nepieciešamība bija mainīt dīvainus vai rupjus uzvārdus, piemēram, Struņķi, Zābaku, Lejasblusu, Muļķi, Nabagu, Bezbiksi... Mainīja arī tautu nosaukumus uzvārdā, piemēram, Lietuvietis, Polis, Krievs, Pusvācietis.

Vai zini?

Vairāk

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti