Vai zini?
Latvijas Radio 3 ciklā "Vai zini?" kultūrpētnieki, vēsturnieki un citi eksperti skaidro dažnedažādus terminus, vēsta par interesantiem artefaktiem un neparastām idejām.
Bija īpaši meistari, kas to pieprata, un šādus ūdensvadus lietoja līdz pat 20. gadsimta beigām. Iespējams,
pēdējo ūdensvadu meistaru jeb pumpenieku mums izdevās satikt septiņdesmitajos gados Drustu pagastā un nofilmēt viņa darba procesu.
Līdz pat divtūkstošajiem gadiem Latvijā vietumis saglabājušies koka pumpji, kas veidoti šādā tehnoloģijā. (..) Jā, ūdensvadi tiešām bija parasta lieta. Tie stiepās trīsdesmit, piecdesmit vai pat vairāk metru attālumā, lai nebūtu jāiet uz aku – pumpis parasti atradās vai nu kūtī, kur ūdens bija vajadzīgs visvairāk, vai arī dzīvojamās mājas virtuvē. Otrs gals atradās akā.
Priedes koks, tikko no meža cirsts, pilnīgi svaigs ar visu mizu – tas tika izurbts apmēram četrarpus metru garenvirzienā. Kamēr pumpenieks taisīja urbi un visu salika, saimnieks ar puišiem bija jau izracis grāvi, un ūdensvads momentā tika guldīts iekšā.
Mēs atrakām tādu ūdensvadu – pēc gandrīz piecdesmit gadiem koka caurules bija ideāli saglabājušās!
Vēl interesantāk – ūdensvads bija uztaisīts tā, ka no vienas akas viens pumpis bija dzīvojamajā mājā, bet otrs – kūtī. Tātad no šīs akas gāja divas līnijas, kas tika lietotas pēc vajadzības – kur vajag, tur tad arī tika pumpēts ūdens.
