1968. gada notikumi joprojām tiek vērtēti visai pretrunīgi, taču atsevišķi eksperti uzskata, ka tieši notikumi Čehoslovākijā lika pamatus turpmākajai pretošanās kustībai un komunistiskās sistēmas sabrukumam 20 gadus vēlāk.
Par to nav pārliecināta Daugavpils Universitātes Vēstures katedras profesore un Mutvārdu vēstures centra vadītāja Irēna Saleniece, kura ir šogad klajā nākušās grāmatas par 1968. gada notikumu ietekmi uz citām Austrumeiropas valstīm līdzautore.
Intervijā Latvijas Radio viņa stāstīja, ka "Prāgas pavasara" kustība iedvesmoja jauniešus, kuri varēja iegūt informāciju. Savukārt liela daļa sabiedrības par to īpaši nedomāja.
Grāmatai viņa bija pētījusi vienkāršo cilvēku attieksmi pret "Prāgas pavasari", par ko bijis ļoti maz informācijas. Saleniece tā laika attieksmi meklēja, izmantojot dzīves stāstus no pagājušā gadsimta 50., 60. gadiem.
Viņa atklāja, ka bez speciāla pamudinājuma no intervētāja puses cilvēki detalizēti neatcerējās, ko domāja par norisēm Čehoslovākijā. "Spriežams, ka tas bija, bet pagāja, neatstājot nekādas redzamas pēdas," raksturoja Saleniece. Ja cilvēkiem speciāli tika uzdoti jautājumi, tad viņi bija gatavi runāt par to. Detalizēt par savu attieksmi gan pastāstīja viens cilvēks, pārējās 28 intervijās plašāks skaidrojums nesekoja.
"Tāpēc es arī domāju, ka "Prāgas pavasara" un sekojošo notikumu nozīme Latvijā drīzāk skāra nevienaldzīgus cilvēkus, kuriem ir iekšējs protests pret esošo iekārtu, bet tādu cilvēku, manuprāt, nebija daudz," uzsvēra Saleniece.
Padomju Savienības un Varšavas pakta dalībvalstu armiju invāzija toreizējā Čehoslovākijā 1968.gada 21.augustā apspieda demokrātisko reformu kustību. Padomju armija Čehoslovākijā palika līdz 1989.gadam, kad beidzot tika gāzts PSRS uzspiestais komunistiskais marionešu režīms. Vēl četrus gadus vēlāk valsts mierīgā ceļā sadalījās Čehijas Republikā un Slovākijā.
