Skauti un gaidas godinās Ziemassvētku kaujas

No piektdienas līdz svētdienai Ložmetējkalnā skauti un gaidas mācīsies, kā izdzīvot ziemā āra apstākļos. Nodarbībās jaunieši apgūs prasmi būvēt teltis, izveidot pavardu un gatavot ēst, kā arī pildīs dažādus uzdevumus, trenējot maņas un izveicību. Nometne „Baltais Vilks” ir lielākā skautu un gaidu ziemas nometne Baltijas valstīs.

Šogad tā rīkota, pieminot deviņdesmit deviņus gadus kopš Ziemassvētku kaujām. Ikviens interesents varēs apmeklēt nometni, redzēt tās darbību, kā arī apskatīt vēstures ekspozīciju par Ziemassvētku kaujām. Sestdien kauju atcerei būs veltīta īpaša akcija.

''Šogad paliek 99 gadi, kopš Ziemassvētku kaujas notikušas, tāpēc mēs nometnē taisīsim tādu akciju – „99 zaļās gaismiņas”. Ziemassvētku kauju laikā strēlnieki grieza tādas ejas žogos, respektīvi, kur bija aizžogojums pretinieka priekšā, un to viņi darīja tā, lai ienaidnieks to nepamana, un, kad tas bija darīts, viņi ejas apzīmēja ar tādām zaļām gaismiņām. Tā ir, mūsuprāt, simboliska lieta, ko mēs arī gribam uzsvērt mūsdienu jaunatnei, ka tā ir tāda vaduguns. Tajā laikā tās bija vadugunis, lai tiktu uz priekšu, mēģinot atbrīvot Kurzemi, savukārt mūsdienās tās ir vadugunis, kas liek neaizmirst vēsturiskos notikumus un smelties iedvesmu no latviešu strēlniekiem,'' stāsta nometnes vadītājs Nils Klints.

1917. gadā Latvijas teritorijā plosījās Pirmais pasaules karš, Kurzemē atradās vācu armija, cīņas ritēja Rīgas dienvidu pievārtē. Krievijas armijas vēsturē šīs kaujas 5.—11. janvārī  (1916. gada 23. —29. decembris pēc vecā stila) iegājušas kā Mītavas (Jelgavas) operācija, vācu armijas vēsturē tās pazīstamas kā Ziemas kaujas. Latviešu strēlnieku vēsturē šīs kaujas ierakstītas kā Ziemassvētku kaujas. Tā bija lielākā Krievijas armijas Ziemeļu frontes kaujas operācija visā Pirmā pasaules kara laikā Rīgas iecirknī. Šīs kaujas apvītas ar daudzām leģendām, vēlākajos gados arī ar izdomājumiem un izskaistinājumiem. Tās ir nosauktas gan par latviešu strēlnieku varonības izpausmes paraugu, gan par plānveidīgu latviešu karavīru iznīcināšanu, izmantojot tos kā lielgabalu gaļu. Tajā pašā laikā strēlnieku varonība Ziemassvētku kaujās un vēlākajās t. s. Janvāra kaujās cēla latviešu tautas pašapziņu un parādīja latviešu tautības karavīrus kā militāru spēku, ne sliktāku par krievu un vācu karavīriem

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vēsture
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti