Šī diena vēsturē

27. jūnijs. "Veči, zupā tārpi!" - dumpis uz bruņukuģa "Taurijas kņazs Potjomkins"

Šī diena vēsturē

29. jūnijs. Dzimis "Mazā prinča" autors - franču rakstnieks Antuāns Sent-Ekziperī

28. jūnijs. Nogalina Austrijas erchercogu Franci Ferdinandu un viņa sievu grāfieni Sofiju

Šī diena vēsturē. Gavrilo Princips nogalina erchercogu Franci Ferdinandu un viņa sievu Sofiju

1914. gada 28. jūnijā toreizējās Austroungārijas provinces Bosnijas un Hercegovinas galvaspilsētā Sarajevā serbu teroristu grupas loceklis Gavrilo Princips atentātā nāvējoši sašāva Austroungārijas troņmantnieku, erchercogu Franci Ferdinandu un viņa sievu Sofiju. Šī slepkavība kļuva par iemeslu konfliktam starp Austroungāriju un Serbiju, kas pārauga Pirmajā pasaules karā.

Gavrilo Princips piedzima Bosnijas serbu ģimenē 1894. gadā. Viņa tēvs apstrādāja apmēram pusotru hektāru muižniekam piederošas zemes un piepelnījās kā pastnieks. Bērnība pagāja trūkumā, Gavrilo izauga trausls un slimīgs, tomēr bija ļoti centīgs mācībās. Izcili pabeidzot pamatskolu, viņš iestājās Sarajevas komercskolā, kuru vēlāk nomainīja uz klasisko ģimnāziju.

Gavrilo dzimšanas laikā Bosnija un Hercegovina pēc vairākiem gadsimtiem Osmaņu impērijas varā nesen bija kļuvusi par Austroungārijas pārvaldītu teritoriju, kuras statusa noskaidrošanu Eiropas lielvalstis bija pagaidām atlikušas. Hābsburgu monarhijas pārvalde, salīdzinot ar turku valdīšanu, bija pat visai progresīva, tomēr tā nebija pa prātam tiem, kuri Bosnijas un Hercegovinas nākotni redzēja ap Serbiju apvienotas dienvidslāvu valsts sastāvā.

Sevišķi saspringta situācija kļuva tad, kad 1908. gadā Austroungārija, nesagaidījusi kādu starptautisku vienošanos, vienpusēji anektēja Bosniju un Hercegovinu.

Serbu nacionālistu kustības iespaidā nonāca arī jaunais Gavrilo Princips.

1912. gadā viņš tika izslēgts no ģimnāzijas par draudēšanu serbu nacionālismu pietiekami neatbalstošiem skolasbiedriem. Nākamie pāris viņa mūža gadi pagāja pārceļojumos starp Sarajevu un Belgradu, arvien ciešāk iesaistoties slepenās serbu militārās organizācijas "Melnā roka" darbībā. Lai arī nelegāla, šī teroristiskā organizācija sastāvēja pa daļai no serbu armijas virsniekiem, un par tās darbību bija labi informēti daudzi kā Serbijas armijas štābā, tā valdības aprindās.

Savu liktenīgo lomu Eiropas vēsturē Gavrilo Principam bija lemts nospēlēt 1914. gada 28. jūnijā, kad Sarajevā ieradās Austrijas troņmantnieks, erchercogs Francis Ferdinands, pret kuru "Melnā roka" bija izplānojusi atentātu. Kad autokolonna ar erchercogu, viņa sievu grāfieni Sofiju un svītu no stacijas devās uz pilsētas mēriju, maršrutā jau bija izvietojušies ar bumbām un pistolēm bruņoti serbu jaunekļi.

Vispirms uz Franča Ferdinanda auto lidoja Nedeļko Čabrinoviča mesta bumba, tomēr šoferis spridzekli pamanīja, palielināja ātrumu, un eksplozija sadragāja nākamo mašīnu, smagi ievainojot divus no erchercoga svītas un vieglāk – ap duci cilvēku uz ielas. Tālāk autokolonna devās lielā ātrumā, un šķita, ka sazvērnieku plāns ir izgāzies. Viņi izklīda. Gavrilo Princips devās uz Morica Šillera kafejnīcu apēst kādu sviestmaizi.

Tikām erchercogs pēc vizītes mērijā vēlējās apciemot pirmīt notikušā sprādzienā cietušos. Pārpratuma dēļ erchercoga auto nogriezās nepareizajā ielā, Bosnijas gubernators ģenerālis Oskars Potioreks pavēlēja griezt atpakaļ, un šoferis nobremzēja tieši pie kafejnīcas, no kuras tobrīd iznāca Gavrilo Princips. Viņa pirmā lode ķēra kaklā Franci Ferdinandu, otrā trāpīja vēderā grāfienei Sofijai, pēc pārdesmit minūtēm abi bija miruši.

Kā zināms, Gavrilo Principa šāvieni Sarajevā aizsāka notikumu virkni, kas ievilka vispirms Serbiju un Austroungāriju, bet pēc tam jau visu Eiropu un pasauli globālā konfliktā – Pirmajā pasaules karā. Principu gan tiesāja tikai par konkrētajām slepkavībām. Un, tā kā nozieguma izdarīšanas brīdī viņš vēl nebija pilngadīgs, tad piesprieda divdesmit gadus cietumā.

Cietumā gan viņš nodzīvoja vien dažus gadus, mirdams no tuberkulozes 1918. gada 28. aprīlī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt