Reformācijai 500: Kāpēc Luters rakstīja īpašus vēstījumus rīdziniekiem

31.oktobrī aprit tieši piecsimt gadu kopš reformācijas sākuma. Vācu mācītāja Mārtiņa Lutera šajā dienā 1517.gadā Vitenbergā publiskotās 95 tēzes aizsāka kustību, kas pārveidoja Eiropu. Luterisms spēcīgi ietekmēja arī tā laika Livonijas kultūru un latviešu valodas attīstību, jo savos vēstījumos rīdziniekiem Luters mudināja dibināt skolas, aicināja pārtraukt vardarbību  un atcerēties, kādam ir jābūt patiesam kalpojumam Dievam.

 

Latvijas Nacionālajā bibliotēkā tieši šodien atklāj reformācijas piecsimtgadei veltītu izstādi „Luters. Pagrieziens”. Andris Levāns, Latvijas Universitātes vēstures profesors, izstādes kurators, stāsta:

„Gribu pakavēties pārdomās par Lutera vēstījumiem Rīgai un livoniešiem. Tie ir trīs ļoti svarīgi mūsu izstādes eksponāti – tā saucamie „Sentbrief” jeb vēstījumi rīdziniekiem, rēveliešiem, tērbatiešiem un citiem kristiešiem Livonijā, ko Luters sarakstīja un lika iespiest. Tie nonāca Livonijā 1523.-1525.gadā.

Ir ļoti interesanti paņemt šīs pavisam nelielās grāmatiņas rokā šodien un izlasīt pirmos vārdus, kas iespiesti uz 1523.gada izdevuma vāka. Tie skan: „Mūsu izmeklētiem mīļiem draugiem Kristū Rīgā, Rēvelē, Tērbatā”.

Vitenbergā iespiestais Lutera vēstījums Rīgai (1525). Eyne Christliche vormanung von eusserlichem Gottisdienste vnde eyntracht, an die yn lieffland / durch D Martinum Luther vnd andere [Johann Bugenhagen und Melcher Hoffman]. Wittenberg, [Melchior Lotter, 1525]

Iedomāsimies, kā jutās laikabiedri toreiz, saņemot šo tālo vēsti no Lutera, kurš ap to brīdi pavisam noteikti bija viena no populārākajām personībām visā Svētās Romas impērijas teritorijas. Viņš bija nenoliedzami skandalozs, jo bija izslēgts no baznīcas. Tas bija tas pats Luters, kurš bija iztulkojis Jauno derību. Un Jaunā derība bija tā brīža grāmatu tirgus bestsellers. Viņš bija cilvēks, ar kuru nedrīkstēja draudzēties, kuram nedrīkstēja sekot, kura tekstus nedrīkstēja lasīt un glabāt, kura attēlus nedrīkstēja skatīt. No vienas puses – viņš bija cilvēks ārpus likuma, no otras puses – ārkārtīgi populārs.

Paņemot rokā Lutera vēstījumu Rīgai, livonieši riskēja. Tas nozīmē, ka viņi lika uz spēles savu mantu, savu statusu, savu dzīvību. Un tomēr – ja paraugāmies uz šo vēstījumu popularitāti, tā acīmredzot bija ārkārtīgi liela.

Vārdi, ko Luters 1524.gadā veltīja rīdziniekiem, ir – ka jādibina skolas un mazāk jāseko naudas garam. 1525.gadā viņš aicināja pārtraukt vardarbību, aicināja uz saticību un aicināja atcerēties, kādam ir jābūt patiesam kalpojumam Dievam. Iespējams, tajā brīdī livonieši sajutās īpaši.

Ne velti šī īpašā sajūta, iespējams, ir tā, kas arī šodien liek šos trīs tekstus, ko saucam par Lutera vēstulēm livoniešiem, uztvert kā relikvijas. Iespējams, tas nav īsti pareizi, jo tas nav Lutera garā. Luters taču savos tekstos, sprediķos un attieksmē pret relikvijām tās noliedza. Mēs savukārt šodien uz šīm lietām raugāmies kā uz relikvijām, jo tās atgādina par Lutera tiešo ietekmi uz notikumiem Rīgā, Livonijā, uz, iespējams, luteriskās reformācijas idejas likteni Livonijā.”

Bet kādēļ tad Luters rakstīja īpašus vēstījumus tieši Livonijai? Izrādās, viņu to mudinājis darīt kāds Johaness Lomillers (Johannes Lohmüller), kurš ap 1520.-1522.gadu bija Rīgas rātes sindiks (sekretārs). Viņš pildīja arī diplomātiskās funkcijas saziņā ar citām pilsētām un baznīcas institūcijām, un bija cilvēks ar plašu ietekmi.

Andris Levāns: „Mēs nezinām šodien precīzi, vai patiesi Lomillers bija pārliecināts luterietis, bet dokumentēts ir tas, ka viņš 1522.gadā rakstīja Luteram, turklāt atkārtoti, lai viņš sūta kādu vārdu livoniešiem, kuri par viņa vēsti tik daudz zina. (..)

Šādi vēstījumi nebija nekas ekstravagants vai īpašs, jo Luters šajā ziņā bija ārkārtīgi zīmīgs: viņa rakstītspēja ir apbrīnojama. Viņš producēja šādus vēstījumus turpat vai visām impērijas pilsētām un to rātīm. Visur, kur viņš nojauta vai zināja, ka ir kāda kustība, kāda neapmierinātība ar veco Baznīcu, Romas ķeizaru vai citām sociāla rakstura parādībām.

Viņš izmantoja katru iespēju izteikties un izmantoja iespiestā vārda iespēju – jaunu mediju, kā piekļūt ikvienam cilvēkam, kurš to vēlējās un prata lasīt.

Visur, kur bija klausītāji, bija arī Luters. Tā bija viņa mediju politika.”

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti