Glika ozolu stādot, arhibīskaps Jānis Vanags uzsvēra, ka Ernsts Gliks – pirmais, kurš iztulkoja Bībeli latviešu valodā, latviešu tautai ir ne mazāk svarīgs kā Krišjānis Barons. Glika devums attīstīja latviešu valodu, veicināja lasītprasmi, veicināja izglītošanos un tautas garīgo izaugsmi.
Taču Bībeli tulkot drīkstēja, tikai pateicoties reformācijai, kas ļāva Dieva vārdu iztulkot ikvienam saprotamā valodā, tajā skaitā arī latviešu valodā.
LELB arhibīskaps Jānis Vanags pauda: "Ja tā padomā, tad tas, cik maz mūsu tautā zina par Ernsta Glika [gaitām], teiksim, pārsteidzoši un arī nepieļaujami, tāpēc arī mēs gribējām iestādīt šeit šo ozolu, kas ir izaudzēts no to divu ozolu zīlēm, kurus Gliks iestādīja, kad bija pabeidzis savu Bībeles tulkojumu – vienu par godu Jaunajai, otru Vecajai derībai."
Vanags skaidroja, ka zīles savāktas pašu spēkiem, bet izaudzēt stādus palīdzēja "Latvijas Valsts meži", kuru kokaudzētavās tika izaudzēti stādiņi.
Pie bibliotēkas iestādītajam ozola stādiņam ir apmēram divi gadi.
Par simbolisko Glika ozolu sola rūpēties arī Nacionālās bibliotēkas vadība. Glika tulkotā Bībele Latvijas Nacionālajā Bibliotēkā atrodas goda vietā. Tieši pašlaik ekspozīcijā apskatāmi kopumā četri Glika tulkotās Bībeles eksemplāri.
"Šīs Bībeles var redzēt pēc iespiedveida, kādi ir gan vienkāršākiem cilvēkiem ļoti vienkāršs formāts, tam laikam jau drusku uzlabots ar kniedēm un tad jau metālkalumiem apkārt. Tātad mēs saprotam, kas ir bijis šīs Bībeles lietotājs, lasītājs, studētājs," sacīja LNB izpilddirektore Dzintra Mukāne.
Savukārt nākamgad plānots visu plašo Glika devumu izstādīt vienuviet Nacionālajā bibliotēkā.
