Sadaļas Sadaļas

No Liepājas vēstures. Kā pilsēta svinēja 300 gadu jubileju

Var aprakstīt pavisam īsi – grandiozi un ar vērienu! Parādes, gājieni, sacensības, koncerti, izrādes… Svinībās piedalījās visa pilsēta.

Pagājušajā nedēļā – 18. martā – Liepāja atzīmēja 396. dzimšanas dienu. Un otro reizi pēc kārtas pandēmijas dēļ nebija nekādu svētku. Pagājušajā gadā iznāca īpaši bēdīgi – ārkārtējā situācija tika izsludināta dažas dienas pirms 395. gadadienas, visas svinības bija jāatceļ. Šogad jau laikus bija skaidrs, ka masu svētkus sarīkot neizdosies. Tāpēc – pieticīgi, ievērojot visus epidemioloģiskos ierobežojumus, tika sveikti Gada liepājnieki un Goda liepājnieks, kā arī sāka kursēt jaunie zemās grīdas tramvaji.    

Līdz nākamajam apaļajam datumam atlicis nedaudz, un Rus.lsm.lv nolēma ar vēsturnieka Jura Raķa palīdzību atskatīties pagātnē un palūkoties, kā pilsētnieki atzīmēja Liepājas 300. gadadienu.

Pilsētas galva Ēvalds Rimbenieks jau 1925. gada 29. janvārī uzaicināja uz kopsapulci 45 dažādu biedrību un organizāciju pārstāvjus, lai izlemtu, kā vislabāk svinēt Liepājas jubileju. Šim mērķim tika piešķirti 100 000 rubļu. Tūlīt pat gan kļuva skaidrs, ka nepietiks. Un rūpnieku pārstāvis Kārlis Lasmanis ierosināja lūgt valdībai atļauju izlaist īpašas jubilejas pastmarkas.

“Atļauja tika saņemta. “Latvijas pasts” laida klajā piecu marku sēriju, veltītu Liepājas jubilejai. Parastajam tarifam tika pieskaitīti desmit santīmu, tie nonāca svētku orgkomitejas rīcībā. Uz markām bija Liepājas ģerbonis ar jubilejas datumiem, Svētās Annas baznīca, peldu iestāde, ostas skats ar Loču torni un rātsnams. Tirāžas lielums bija ierastais – vairāki desmiti tūkstošu. Bet bija vēl īpaša sērija, bez zobojuma, tā tika izlaista ļoti mazā metienā, katrs nomināls tikai 1500 eksemplāros. Liepājas kolekcionāri bija izmisumā – markas uzreiz pazuda. Runāja, ka tās sadegušas un izglābt no uguns tikpat kā neko nav izdevies. Viss bija daudz vienkāršāk - Liepājas pasts bija saņēmis tikai vienu loksni no katra nomināla,” stāsta Juris Raķis.

Svētku orgkomiteja vietējiem komponistiem izsludināja konkursu par labāko jubilejas maršu, trīs pirmo vietu ieguvēji saņēma naudas balvas. Pirmo vietu un 5000 rubļu ieguva komponists un diriģents Hanss Hohapfels par maršu “Sveika, Liepāja!” Bet pilsētas vadības speciālbalva tika pasniegta Liepājas 1. kājnieku pulka kapelmeistaram Ferdinandam Košam.

Pilsētas valde pasūtīja juvelierim Vilhelmam Henriham Glāzenapam jubilejas nozīmītes. Vienkāršo, no misiņa, varēja nopirkt visi, kas vēlējās, sudraba ar emalju maksāja lielu naudu, bet nozīmīte ar apzeltītu ornamentu bija organizācijas komitejas, slavenību un īpašo goda viesu privilēģija.

Karostā dislocētie karavīri aktīvi līdzdarbojās svētku sagatavošanā, bet pēc tam visu pasākumu laikā nodrošināja kārtību. Pateicībā par palīdzību brašajiem puišiem no Liepājas 1. kājnieku pulka Liepājas vadība piemiņas nozīmītes pasniedza bez maksas.

“Militārpersonām pie formas bija aizliegts piespraust civilās zīmes. Taču šis bija īpašs gadījums, un garnizona komandieris ģenerālis Krustiņš izdarīja izņēmumu un atļāva 1. Liepājas kājnieku pulka karavīriem nēsāt šo zīmi svētku dienās,” stāsta Juris Raķis.

Pilsētas tiesības Kurzemes hercogs Frīdrihs Ketlers Libavai piešķīra 1625. gada 18. martā.

Orgkomiteja pēc ilgiem strīdiem nolēma rīkot svētkus nevis aukstajā un vējainajā martā, bet Vasarsvētkos, un svinēt trīs dienas – no 31. maija līdz 2. jūnijam.

Svētku priekšvakarā pilsēta tika īpaši centīgi sakopta un izgreznota. Visur bija karogi, vītnes un zaļumi. Gājieni un parādes svētku laikā notika katru dienu. Pirmajā dienā bija karaspēka parāde, pilsētas uzņēmumu un organizāciju svinīgs gājiens, vēlu vakarā gājienu rīkoja ugunsdzēsēji.

Nākamajā dienā galvenie notikumi bija sportistu parāde un sacensības stadionā “Olimpija”. Bet futbolisti par Liepājas trīssimtgades kausu cīnījās dažas dienas pirms svētkiem. Sudraba kausu, kas maksāja 40 tūkstošus rubļu, pilsētnieki varēja uzmanīgi izpētīt Glāzenapa juvelieru darbnīcas vitrīnā Graudu ielā. Pirmajā mačā komanda “Olimpija” sagrāva “Hakoah” ar rezultātu 14:0. Otrajā mačā ar 5:0 tā uzveica Latvju nacionālās jaunatnes savienības komandu. Un ieguva dārgo balvu.

Svētku trešajā dienā par godu Liepājas 300. gadadienai parādē gāja skolēni, viņiem vienā no parkiem tika sarīkoti bērnu svētki ar pārsteigumiem, spēlēm un dejām. Bija arī programma jaunajai paaudzei un tiem laikiem kaut kas īpašs – radioizrādes un lekcijas ar “gaismas bildītēm”.

Svētku dienās pilsētas teātros un Operā katru dienu bija izrādes, bet svētku pēdējā dienā par kulmināciju kļuva Rūdolfa Blaumaņa lugas “Skroderdienas Silmačos” iestudējums.

  • Rus.Lsm.lv pateicas vēsturniekam Jurim Raķim par nenovērtējamo palīdzību šīs publikācijas tapšanā un iespēju izmantot unikālās fotogrāfijas.
Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Vēsture
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt