Hoijeres kundzes viesnīca ir visādā ziņā ievērojama ēka. Pirmkārt, tā ir viena no vecākajām ēkām Liepājā, otrkārt, tieši šeit apmetās Pēteris I Lielās sūtniecības laikā 1697. gadā. Pirms pāris gadiem te sākās vērienīgi restaurācijas darbi, pirms gada tika nosvinēti spāru svētki. Šeit būs XVII-XIX gadsimta interjera muzejs. Pirmajā stāvā atradīsies Margarētas Ģertrūdes Hoijeres, gaļas brāķētāja Dāvida Hoijera atraitnes, privātās dzīvojamās telpas, kā arī XVII gadsimta viesu istabas un krogs. Otrajā stāvā būs Libavas notāra Kristofa Vilhelma Stendera dzīvoklis. Viņš 1835. gadā nopirks šo māju un piebūvēja tai otro stāvu. Stendera apartamentos valdīs XIX gadsimts.
Pandēmija kavē būvniecības un restaurācijas darbus. Liepājas muzeja direktore Dace Kārkla cer, ka tie beigsies vasarā. Pēc tam interjera muzejam būs vajadzīgi trīs līdz četri mēneši, lai izvietotu ekspozīciju. Tātad atklāšanu var gaidīt gada beigās. Pašlaik arī tiek meklēts sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums, kas strādās krogā, - tas nav tik vienkārši, jo visam jāatbilst laikmeta garam.
Vēl pandēmija sarežģījusi eksponātu meklēšanu, jo daudzi izsoļu nami un antikvariāti nestrādā. Tomēr muzeja darbinieki kopā ar arhitekti Liesmu Markovu turpina meklējumus, un jaunieguvumi ir. Dace Kārkla Rus.lsm.lv sarīkoja ekskursiju, parādīja jaunumus, kā arī restaurētos priekšmetus.
Brīdī, kad ieradās Rus.lsm.lv autore, muzeja darbinieki apsprieda, kurus priekšmetus sūtīt uz restaurāciju. Mazā istaba ir pilna ar dārgumiem. Petrolejas lampa, rokas kafijas dzirnaviņas, gultiņa, ratiņi, sirēnas figūriņa, skapis… Un ļoti daudz dažādu krēslu.
2019. gada vasarā Liepājas muzejs sarīkoja brīnišķīgu topošā interjera muzeja eksponātu izstādi. Kā pastāstīja Dace Kārkla, kopš tā laika iegādāti vēl vairāki desmiti priekšmetu. Bet te ir neliela nianse. Piemēram, servīze tiek uzskatīta par vienu priekšmetu. Ar servīzi arī sāksim. Astoņas smalkas tasītes ar dziļām apakštasītēm. Zelta ornaments uz balta fona.
“Šo servīzi – angļu firmas “Spode” tasītes un apakštasītes – mēs tikko nopirkām Rīgā no kādas dāmas kolekcionāres. Viņa gatavojas pārcelties uz citu valsti, tāpēc arī izpārdod daļu kolekcijas. Mēs pie viņas daudz ko apskatījām, nopirkām vēl arī galdu. Šī ir XIX gadsimta servīze – mums šķiet, ka tā ļoti piestāvēs Stendera dzīvoklim,” pastāstīja Dace Kārkla.
Bet te, lūk, XIX gadsimta polifons. Tā ir mūzikas lādīte. Lai no perforētās plates tiktu “nolasīta skaņa”, jāpagriež rokturis. Komplektā ir vairāki desmiti plašu ar dažādām melodijām.
“Lielisks piemērs, kā Liepājas muzejs sadarbībā ar Liesmu Markovu meklē un atlasa priekšmetus nākamajam interjera muzejam. Pagājušajā vasarā mēs vienā dienā apstaigājām vairākus galvaspilsētas antikvariātus, šo polifonu nopirkām antikvariātā Brīvības ielā. Tas ir lieliskā stāvoklī, skaņa brīnišķīga, “diski” ir komplektā. Restaurēt to nevajag. Mūsu muzeja krājumā ir vairāki polifoni, kuri uzticīgi kalpojuši Libavas ģimenēm. Bet tie ir daudz sliktākā stāvoklī. Restaurācija prasītu vairāk līdzekļu nekā polifona iegāde. Izvēle bija acīmredzama. Tāda mēraukla mums ir daudzām lietām – vērtējam, cik izmaksās restaurācija. Tas ir ļoti dārgs process,” pastāstīja Dace Kārkla.
Turpinot restaurācijas tēmu, Dace ar lepnumu parādīja XIX gadsimta ragaviņas, kas pirktas Francijā. Tās bija izstādē pirms pusotra gada, bet tagad ir restaurētas, var pilnībā novērtēt gan meitenītes figūriņu, gan kokgrebumu, gan skaisti apgleznoto sēdekļa atzveltni. Līdzās atrodas trīsriteņu velosipēds-zirdziņš, arī jau restaurēts. Tāda rotaļlieta meklēta četrus gadus, atrasta Vācijā. Tā ir bērnistabai, kas būs muzeja otrajā stāvā. Tai jau sagādāta gan lelle ratiņos, gan porcelāna servīze – gandrīz kā īsta, tikai visi priekšmeti mazāki par parastajiem. Muzeja direktore smejas – servīze esot tik labā stāvoklī, jo vecāki droši vien nav ļāvuši bērniem ar to spēlēties.
Daudzas lietas iegādātas izsolēs ar antikvariāta “Mākslas Vēstniecība” starpniecību – Liepājas muzejam kā pašvaldības iestādei pašam ir sarežģīti piedalīties izsolēs.
“Ja mēs atrodam priekšmetu, kas saistīts ar Liepājas vēsturi, tad uzreiz to pērkam, tas ir vērtīgs jau ar savu piederību pilsētai. Lūk, sudraba tējkanniņa, 1832. gads. Tā piederējusi Hāgedornu ģimenei. Frīdrihs Hāgedorns bija Liepājā ievērojams tirgotājs, konsuls, filantrops, pirmās krājkases dibinātājs. Šo neticami skaisto un smalko lietu izgatavojis zeltkalis un sudrabkalis Frīdrihs Gothards Gampers. Tā ir ideālā stāvoklī, brīnums, ka tik labi saglabājusies. Kolekcijas pērle! Šī lieta atgriezusies mājās, Liepājā. Tā pie mums “atbraukusi” no Polijas. Domājams, ka 1939. gadā to izveduši vācbaltieši,” ar neticami veiksmīgo ieguvumu palepojās Dace Kārkla.
Cita “savējā lieta” – 1745. gada sudraba kauss – nesen nopirkts no kāda kolekcionāra. Tā autors ir vēl viens Libavas zeltkalis un sudrabkalis Reinshofs.
Līdzās – svečturis ar gravējumu “1774”. Cukurstandziņas – 1794. gads. Jo senāka pagātne, jo grūtāk atrast tā laika priekšmetus. Bet Hoijeres kundzes viesnīca pastāvēja XVII gadsimtā! Taču ir izdevies iegādāties brīnišķīgas lietas. Piemēram – sildītājus gultai. Ārēji tie atgādina pannas ar vāku un garu rokturi. Viens no tiem nopirkts sen un bija izstādē, otrs nesen iegādāts izsolē Nīderlandē. Tāpat kā sildītājs kājām – melna metāla kastīte, tajā tika ieliktas ogles un uz tās varēja uzlikt nosalušās kājas… Dace Kārkla atgādināja, ka Hoijeres kundze pēc izcelsmes bija holandiete, tāpēc priekšmeti no viņas dzimtenes labi iederēsies muzeja pirmajā stāvā.
Interesantu lietu ir daudz. No pavisam utilitāra drēbju pakaramā ar iegravētiem ziediem podos. Līdz pārsteidzoši skaistam rakstāmkomplektam – pulēta lādīte ar stikla durtiņām, daudzām kastītēm un nodalījumiem, tintnīcas ar atvāžamiem vāciņiem, apgleznotas spilgtās krāsās…
- Rus.Lsm.lv pateicas Liepājas muzeja direktorei Dacei Kārklai un citiem muzeja darbiniekiem par interesanto ekskursiju.
