„Lūk, kur durvīm ir mala. Durvis iestrādātas konstrukcijā, te redzam īstās durvis. Saglabājies arī gleznojums – skaists stiebrs ar ziediņiem.”
Liesma Markova uzsver, ka Liepājas koka arhitektūra glabā ne vienu vien sienu gleznojumu pērli, ar ko nebūt nevar lepoties Hoijeres kundzes viesnīca, kas piedzīvojusi pārbūves vairāku gadsimtu garumā, taču ēkā atrasti, piemēram, 19. gs. raksturīgi četri senu tapešu paraugi, kas tiks atjaunoti Vācijā un izmantoti interjerā.
Ja otrā stāvā būs redzams 19. gs. interjera paraugs, tad pirmajā stāvā tiks uzburta 17. gs. atmosfēra, ieskaitot manteļskursteņa izbūvi.
„Te bija virtuves istaba, kur gatavoja uz atklātas uguns, kaut kas līdzīgs Rundālei, mazliet mazāks, protams, uzkāra uz metāla konstrukcijām, vārīja, arī grieza riņķī, kur cepa gaļu," tā Markova.
Ja Liepājā citkārt ne vienu reizi vien runāts par jūgendstila arhitektūras mantojumu, tad tikpat nozīmīga un vērtīga ir pilsētas unikālā koka arhitektūra. Ir pagājis ilgs laiks līdz šim brīdim, kad sākusies Hoijeres kundzes viesnīcas restaurācija, tieši politiskais lēmums – pilnībā pārņemt šo unikālo vēstures objektu, ir nozīmīgs sasniegums Liepājas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai, uzsver Dace Kārkla:
„Šis objekts beidzot ir pārstājis iet no vienām privātīpašnieku rokām uz otrām, un pašvaldība ir pieņēmusi apsveicamu lēmumu – iegādāties 17. gs. Hoijeres madāmas viesnīcu, kas Liepājā vairāk zināms kā Pētera I namiņš. Mēs jau šobrīd varam droši teikt, ka 17. gs. vēsturiskā apbūve, kas raksturīga arī 18. gs., saglabāsies pilsētvidē arī nākotnē un cilvēki varēs šeit nākt, iepazīties ar 17. gs. interjeru, ar tā laika sadzīves tradīcijām un tā laika kultūru.”
Tautā dēvētais Pētera I namiņš ir apvīts ar leģendām un stāstiem par Romānovu dzimtas pārstāvja viesošanos Liepājā un nakšņošanu Hoijeres kundzes viesnīcā, atklāj Liepājas muzeja direktore Dace Kārkla. Varbūt tieši te pilsētā starp jūru un ezerus, Pēterim I radusies doma par Sanktpēterburgas dibināšanu, kas pieminēts arī vēsturnieku rakstos, saka Kārkla:
„Muzeja darbinieki pirms pāris gadiem bija Sanktpēterburgā Romānovu dzimtai veltītā konferencē, pētnieki, kuri strādā arī Ermitāžā un Pētera I namiņā, ļoti ieinteresējās par šo objektu, viņi par to zināja jau no padomju laikiem. Mēs ceram, ka varēsim kādu eksponātu vai kopiju deponēt no Pēterburgas muzeja arī šeit – Pētera I istabā, kā viņa priekšmetu.”
Liepājas muzejs jau ieguvis savā rīcībā senus interjera priekšmetus, ieskaitot mēbeles, ko eksponēt jaunajā muzeja ēkā, taču darbs sadarbībā ar Nīderlandes kolēģiem turpināsies. Iegūt 17.gs interjera priekšmetus nebūs viegls uzdevums. Ne mazums izaicinājumu būs arī būvniekiem, par to nācies pārliecināties, atklājot pamatu konstrukcijas, kam būs jāpievērš īpaša uzmanība, spriež AS "RERE Grupa" valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš:
„Ēkas restaurācijai atvēlēti divi gadi. Darbi rit pietiekami raiti, grūtākais darbs – mākslinieciskā izpēte - ir notikusi, arī slāņojuma noņemšana. Ziemā nevarēsim strādāt ar kaļķa apmetumu, bet darbus varēsim turpināt, lai sagatavotos nākamai vasaras sezonai.”
Hoijeres viesnīcas restaurācija ir tikai viens no objektiem Eiropas Savienības Reģionālā attīstības fonda līdzfinansētajā projektā "Dienvidkurzemes piekrastes mantojums cauri gadsimtiem". Projektā iekļauts koncertdārzs "Pūt, vējiņi!", Liepājas Sv. Trīsvienības katedrāle, Pāvilostas novadpētniecības muzeja ēka un molu apkārtne, Vērgales muižas komplekss, Bernātu dabas parks un Grobiņas arheoloģiskais ansamblis. Liepājā Hoijeres viesnīcas restaurācijas un „Pūt, vējiņi!” koncertdārza atjaunošanai atvēlēti 3,39 miljoni eiro.
