Andrejs Kalniņš
Autors ir viens no mūsu izdomātajiem, bet noteikti ne "feikajiem" tēliem lsm.lv seriālā #LV99plus, kas rekonstruē notikumus Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem.
Andrejs Kalniņš, 17 gadi (dzimis 1900. gada 20. jūnijā) – Cēsu dārzniecības īpašnieka dēls. Idealizē latviešu strēlniekus un sapņo tiem pievienoties. Pret šo vēlmi kategoriski iebilst vecāki, it īpaši māte, kura liek apsolīt, ka Andrejs nepiedalīsies karā. Ziemassvētku kaujās jau ir kritis otrs viņas dēls Mārtiņš, un tāpēc māte īpaši uztraucas par Andreju. Jāņa tēvs ir Latviešu Zemnieku savienības biedrs. Andrejs aplūkoto gadu uzsāk Cēsīs un pamatā darbojas Vidzemē.
Saziņas medijs projektā #LV99pluss - ieraksti dienasgrāmatā.
Andrejam ir arī savs "Facebook" profils un un viņš veic ierakstus lsm.lv vēstures diskusiju grupā "Dzīvā vēsture".
Kopš Brestas-Ļitovskas pamiera noslēgšanas Torošina - neliels miests pāris verstis uz ziemeļaustrumiem no Pleskavas -, ir kļuvis par svarīgu robežas kontroles punktu. Torošinas nozīme ir pieaugusi tādēļ, ka tā ir pirmā stacija lielinieku pārvaldītajā pusē uz Petrogradas-Varšavas dzelzceļa līnijas. Tāpēc ikvienam, kurš vēlas izbraukt uz Petrogradu, šeit ir jāiziet robežkontrole.
Agrāk tikt pāri robežai varēja bez īpašām grūtībām. Bet tagad no robežas pienāk ar vien jauni briesmu stāsti. Tos, kurus sarkanie gvardi uzskatot par spekulantiem vai kontrrevolucionāriem, nošaujot turpat uz vietas, bez jebkāda mēģinājuma tiesāt.
Tāpat, ja izskaties pēc inteliģences pārstāvja – aizdomīgs, vajag pārmācīt. Inteliģenta paskata cilvēkus izvelk laukā no vilciena un sadala pa darba ‘’družinām’’. Tālāk saformētās darba vienības norīko izbraukšanai uz dažādām Krievijas pilsētām, pilnībā ignorējot jebkādas aizturētās personas pretenzijas par vēlmi braukt uz Petrogradu. To darot tāpēc, lai liktu ‘’nīstajiem buržujiem’’ labāk saprast strādnieku sāpi.
1918. gada 11. oktobra ieraksts dienasgrāmatā.
