Marija Bērza
Autore ir viena no mūsu izdomātajiem, bet noteikti ne "feikajiem" tēliem lsm.lv seriālā #LV99plus, kas hronoloģiski stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem, kas ļāva dibināt neatkarīgu Latvijas valsti.
Marija Bērza (dzimusi Tišlere) 29 gadi (dzimusi 1888. gada 1. decembrī) – Kuldīgas vācbaltu amatnieka meita, kura īsi pirms kara apprecēja turīga latviešu saimnieka vecāko dēlu Ansi Bērzu. Sākoties karam vīru iesauca armijā. Viņš piedalījās Prūsijas ofensīvā un pēc Tannenbergas kaujas kļuva par karagūstekni. Vīra ģimene pēc Kurzemes okupācijas sākuma devās bēgļu gaitās un vīra brālis Kārlis pieteicās strēlniekos. Marija pati nedevās bēgļu gaitās un kopā ar savu mazo meitiņu Annu (dzimusi 1912. gadā) palika pie saviem vecākiem Kuldīgā. Marijas rūpju centrā ir viņas vīrs, kuram viņa regulāri sūta vēstules, pārtikas paciņas un cita veida palīdzību. Paralēli Marija sarakstās arī ar savu māsu Vilhelmīni, kura dzīvo Liepājā. Tāpat ar Mariju cenšas sazināties vīra vecāki, kuri grib uzzināt kaut ko vairāk par savu dēlu. Marija aplūkotajā periodā pamatā uzturas Kuldīgā, periodiski dodas apciemot māsu Liepājā.
Par diskusiju platformu šiem notikumiem un tā laika dzīvesstilam piedāvājam mūsu "Facebook" grupu "Dzīvā vēsture",bet Marijai ir arī savs "Facebook" profils.
Svētki ir iemesls tikties, un šogad, neskatoties uz trūkumu, sociālā dzīve ir īpaši aktīva. Saviesīgo sarunu galvenās tēmas ir vācu panākumi frontē un Kurzemes neatkarības jautājums. Beidzot Vācija ir uzsākusi izšķirošo cīņu par uzvaru, un ikkatra ziņa par panākumiem izraisa lielu sajūsmu. Daži pat pie mājām ir izkāruši Vācijas karogus, lai atzīmētu uzvaras.
Tikpat karsti apspriests jautājums ir Kurzemes nākotne. Daļa uzskata, ka jāatsakās no idejas par Kurzemes hercogisti un kopā ar pārējiem baltiešiem jāveido kopīga valsts. Citi uzskata, ka labāk būtu veidot neatkarīgu valsti. Šādā veidā Kurzemes baltieši saglabātu lielāku ietekmi un būtu iespējams ierobežot latviešu prasības.
Mani šīs politiskās runas garlaiko. Es labāk aizeju uz baznīcu un aizlūdzu par saviem mīļotajiem. Bet no apkārtējo runām neizbēgt.
*1918. gada 30. marta ieraksts dienasgrāmatā.
