Lielplatones muiža 19. gadsimtā piederējusi baronu Hānu dzimtai, bet padomju gados šeit iemītnieki mainījušies, tomēr ēkas bijušas apdzīvotas. Un tas arī esot iemesls, kas ļāvis paglābties no iznīcības gandrīz visām kompleksa ēkām, tostarp arī ''vešūzim''.
Neparasto veļas māju veido pamatīga guļbūve pirmajā stāvā ar ažūru augšējo stāvu, ko atkal sedz smagnējs jumts, un tās unikalitāte slēpjas ne tikai neparastajā arhitektūrā.
"Šis vešūzis patiesībā ir ne tikai tāds muižu vēstures, bet arī visas cilvēces atspulgs," lēš Lielplatones tūrisma informācijas centra vadītāja Ingūna Pranka.
Pagājušajā gadā senajai ēkai izstrādāts arī atjaunošanas projekts - tā īstenošanai Lauku atbalsta dienests piešķīris ES fondu atbalstu - kopumā 45 000 eiro. Ēku gan no ārpuses, gan iekšpuses iecerēts atjaunot autentiski 19. gadsimtam.
"Viss pamatā bija roku darbs, kad tika nests ūdens, liets lielajos grāpjos, kur ūdens vārījās. Baltā veļa tika vārīta pelnu sārmā," saka Lielplatones pagasta pārvaldes vadītāja Līga Rozenbaha.
Atjaunotajā ''vešūzī'' pirmo stāvu paredzēts izmantot veļas mazgāšanai un gludināšanai pēc sentēvu metodēm, otrajā stāvā būs veļas žāvētava, bet trešajā tiks izveidota vešerienes istabiņa.
"Noslēgums projektam paredzēts 2019. gadā, un cilvēki varēs ne tikai redzēt, bet arī paši izmēģināt, kas vēlēsies, no ūdens sagādāšanas līdz gludināšanai un velēšanai," teica Rozenbaha.
Tālākas nākotnes vīzijās iecerēts meklēt iespēju atjaunot arī seno klēti, kas, lai arī saglabājusies, ir ļoti sliktā stāvoklī.
