Liepājas vēstures pētnieks Juris Raķis ir viens no zinošākajiem liepājniekiem, kurš pats pētījis un izzinājis Liepājas vēstures gaitas, turklāt padziļināti interesējies par militāro vēsturi.
Liepājas nozīme Latvijas neatkarības kaldināšanā ir viena no nozīmīgākajām lapaspusēm valsts vēsturē, par ko ir vērts stāstīt ne tikai liepājniekiem, bet arī plašākai auditorijai.
„Sākot jau ar to, ka Liepāja bija Latvijas galvaspilsēta pusgadu, un to, ka te norisinājās ļoti daudz svarīgu notikumu. Pats galvenais ir lielais varonības piesātinājums, kāds bija šeit, aizstāvot brīvību. Lāčplēša diena Rīgā, bet svarīgas bija arī cīņas pēc tam – 14. novembrī pie Liepājas un pāris dienas pirms tam. Liepājas karavīru ieguldījums nav pietiekami novērtēts un ir daudziem nezināms,” saka Juris Raķis.
„Sākot ar to, ka formas tērpi tajā laikā neatbilda valkāšanas noteikumiem, beidzot ar to garu, kas redzams brīvības cīnītāju acīs, to var sajust, tas dveš no šīm simtgadīgajām bildēm.”
Daudzas stundas un dienas pētījumos aizvadījusi arī jaunā Liepājas muzeja vēsturniece Inna Gīle, kur veidojusi ekspozīciju par Pagaidu valdības laiku Liepājā. Viņa uzstāsies ar referātu „Kara medicīna Liepājā 1919. – 1920. gadā: kara ārstu Jēkaba Alkšņa un Aleksandra Mežciema ieguldījums.”
„Liepājā Neatkarības kara laikā ir viena no tām pilsētām, kurā tiek izveidota Liepājas garnizona lazarete. Jau iepriekš Latvijas bruņoto spēku karavīrus ārstēja Jēkaba Alkšņa privātklīnikā. Liepājā kara medicīnas vēsture no pašiem Latvijas dibināšanas pirmsākumiem ir ļoti attīstīta. Liepājas garnizona lazarete ir pazīstama ka Liepājas kara slimnīca. Kara slimnīcai katrs liepājnieks ir gājis garām, jo tā atrodas Karostā,” stāsta Inna Gīle, kas kara medicīnas vēsturi pēta jau desmit gadus. ''Apmeklētāji varēs uzzināt to, ko es pa šiem gadiem esmu apkopojusi par šiem cilvēkiem no dažādiem arhīviem un krājumiem. Domāju, ka būs ļoti interesanti.”
Lekciju ciklu par Liepāju Latvijas Neatkarības karā vadīs dažādi pētnieki. Tas noslēgsies 5. jūnijā, taču ekspozīcija par Pagaidu valdību un neatkarības cīņām muzejā ir pieejama visu laiku.
Bet 27. martā pulksten 14 Liepājas muzejā notiks Latvijas Nacionālā arhīva grāmatas „Cīņa par brīvību: Latvijas Neatkarības karš (1918–1920) Latvijas Valsts vēstures dokumentos. I daļa. 1918. gada 18. novembris – 1919. gada 16. aprīlis” atklāšana.
Grāmatas sastādītāji ir pazīstamie Latvijas vēsturnieki Dr. hist. Jānis Šiliņš un Dr. hist. Ēriks Jēkabsons. Grāmata veltīta latviešu nacionālo militāro formējumu pirmajam virspavēlniekam Oskaram Kalpakam un tajā apkopoti un komentēti Latvijas Valsts vēstures arhīva krājuma 190 dokumenti, kas satur nozīmīgu informāciju par Latvijas Republikas sākuma posmu. Tajā pieejama informācija arī par Liepāju un tās apkārtni – aizsardzības spēku veidošanas sākumu Liepājā, Pagaidu valdības darbību, aizmugures vienību un iestāžu veidošanu un citi dokumenti. Grāmatā iespējams arī iepazīties ar zinātnisku ievadu, sastādītāju komentāriem, notikumu hroniku un personu rādītāju.
