Karavīru stāsti: Jānis Krūmiņš. Iesaukts ASV armijā un gājis bojā Korejas karā

Latvijas armijas simtgadei veltītā stāstu sērija, ko Latvijas Radio palīdzējis veidot vēsturnieks Mārtiņš Mitenbergs, iepazīstina ar vairākiem tuvinieku atstātajiem stāstiem par savas dzimtas karavīriem visdažādākajos karos. Šoreiz stāsts par Jāni Krūmiņu, kurš gāja bojā Korejas karā.

Karavīru stāsti: Jānis Krūmiņš. Iesaukts ASV armijā un gājis bojā Korejas karāSintija Ambote

    Jānis Krūmiņš dzimis 1931. gadā Valmierā. Viņa stāsts ir ārkārtīgi interesants, jo latviešu puisim bija tikai 22 gadi, kad viņš gāja bojā Korejas karā. Varētu domāt - kāds vispār latviešiem sakars ar šo karu Korejā un kā viņš ir nonācis tur? Taču tas parāda Latvijas politisko situāciju pēc Otrā pasaules kara, kad šeit bija padomju okupācija un daudzi latvieši mēģināja bēgt, lai paglābtos no deportācijām.

    Tā arī Krūmiņu ģimene, uzzinot, ka ir izsūtamo sarakstā, devās prom. Māte ar diviem dēliem bija devusies uz Vāciju, vēlāk pievienojās arī tēvs. Viņi Vācijā bija nonākuši amerikāņu zonā. Tas ģimenei deva iespēju nonākt Amerikā. Savukārt dēls Jānis Krūmiņš, sākoties karam Korejā, vienkārši tika iesaukts ASV armijā. Tas notika par spīti tam, ka Jānis bija Latvijas pavalstnieks un viņu nemaz nevarēja iesaukt ASV bruņotajos spēkos, jo vēl nebija dabūjis pilsonību.

    1953. gadā Jānis nonāca Korejā, kur tolaik pret ASV vadītajiem spēkiem cīnījās komunistiskās Ziemeļkoreja un Ķīna. Šī kara sekas Korejas pussalā ir joprojām jūtamas. Ir saglabājusies tikai viena fotogrāfija, redzam jauno puisi Korejā ierakumos ar bruņu cepuri un visu uzkabi. Foto, kā jau no kaujas lauka, nav ļoti detalizēts, bet redzams, ka mums pretī raugās stalts, smaidošs jauns cilvēks. Kauju biedri Jāni saukuši par patīkamu un izpalīdzīgu biedru.

    Liktenīgajā 1953. gada 14. jūnijā ienaidnieku uzbrukuma tuvcīņas laikā viņš tika savainots ar rokas granātu un gāja bojā. Viņam tobrīd bija tikai 22 gadi. Jānis iepriekš bija smagi ievainots kādā citā kaujā, bet ātri atveseļojās un bija gatavs stāties vienībā.

    Pēc nāves Krūmiņu ģimenei tika nodots Jānim piešķirtais apbalvojums "Purpura sirds". Tas ir viens no leģendārākajiem apbalvojumiem, ko ASV armijā izveidoja ģenerālis Vašingtons jau Pilsoņu kara laikā 1782. gadā. To piešķīra par īpašu drošsirdību tiem karavīriem, kas saņēma ļoti smagus ievainojumus. Ir zināms, ka kopumā Korejas karā bojā gāja četri latvieši. Šis karš ASV sabiedrībā nav populārs, un tikai pēc 50 gadiem Korejas karā bojā gājušajiem aptuveni 50 tūkstošiem karavīru tika uzbūvēts piemineklis. Tajā ierakstīti arī četru latviešu karavīru vārdi.

    Daudzi latvieši trimdā pēc Otrā pasaules kara izvēlējās militāro karjeru, jo šāda izglītība bija bez maksas un dienests nodrošināja statusu, kā arī labu algu izdzīvošanai.

    Jāņa Krūmiņa atdusas vieta nav zināma.

    Ziņas muzejam sniedzis brālis Ēriks Krūmiņš.

    Vēsture
    Dzīve & Stils
    Jaunākie
    Interesanti