"Tagad visi brauc ar mašīnām, taču agrāk iejūdza zirdziņu, ielika alus muciņu ratos, aizbrauca uz kapiem, noklausījās visu, kas tur bija, un tad radi turpat palika. Nebrauca uz māju kā tagad, pasēdēja pie kapiem, iedzēra alu, aprunājās. Tad gāja kādu kilometru pusotru no kapiem, uz noriņu, kur notika balles,” par kapusvētku tradīcijām bērnu dienās Madonas pagasta Liezērē stāsta Edvīns . Viņš atzīst, ka kapusvētki ir lielākie svētki Liezērē, tur šogad uzstāsies “Zeļļi”, bet Kocēnos būs "Apvedceļš".
"Kapusvētki sākotnēji bija baznīcas vasaras dievkalpojums, bet 19.gadsimta otrajā pusē ļoti spēji uzplauka dažādu pagastu biedrību dzīve, un šīm pagastu biedrībām bija savi orķestri, kori un dziedātāji. Pašdarbnieki kuplināja gan pašus kapusvētkus, gan pēc pasākuma veidoja tā saucamos zaļumsvētkus,” skaidro Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes profesore Vita Zelče.
Zaļumsvētkos spēlēja orķestri un cilvēki sarunājās, atpūtās un baudīja kultūru. Vēsturiski, kā skaidro profesore Zelče, kapusvētkos vienmēr uzstājās katra pagasta labākie kori, orķestri un pat mācītāji sacentās par to, kurš teiks labāko runu.
Kā norāda profesore Zelče, dažviet Latvijā var būt kapusvētku krīzes posms, jo programma bieži vien nav kvalitatīva: “Iespējams, ka mūslaiku kapusvētkiem, protams, var palīdzēt modernās tehnoloģijas, un jēga kapusvētkos ir satikties. Satikties, protams, var skaipā vai citos formātos, bet, ja kapusvētku un sekojošās programmas jēga ir prieks par satikšanos un kultūru, tad, protams, šai tradīcijai ir arī nākotne.”
