Kā uzbūvēt valsti: Statistikas pārvaldes izveide

Nodibinoties Latvijas Republikai, dzima arī vajadzība noskaidrot, cik iedzīvotāju ir valstī, kādā stāvoklī ir lauksaimniecība, rūpniecība un citas nozares. Tāpēc tapa Statistiskā pārvalde. Par tās izveidi stāsta Centrālās statistikas pārvaldes speciāliste Gundega Kuzmina.

Kā uzbūvēt valsti?

1918. gada 18. novembris ir Latvijas valsts dzimšanas diena, taču 1919. gads ir laiks, kad savu valsti pēckara apstākļos pašiem bija jāsāk celt no nulles.
Šajā gadā gadsimta jubileju atzīmē virkne dažādu valsts iestāžu, institūciju un organizāciju, kas kļuva par valsts sākumu tolaik un kalpo par pamatu joprojām, tādēļ divas nedēļas ik rītu Latvijas Radio piedāvā Sintijas Ambotes veidotu rubriku "Kā uzbūvēt valsti?", kurā dažādu iestāžu šodienas darbinieki atskatīsies to tapšanas vēsturē, skaidros, kādas bijušas to funkcijas un pirmās personības, kā arī pastāstīs par sevis izvēlētu vēsturisku priekšmetu, telpu, dokumentu vai zīmīgu skaņdarbu.

1919. gada 1. septembrī valdība pieņēma pārvaldes darbības pagaidu noteikumus. Par tās direktoru iecēla Marģeru Skujenieku, kurš tolaik jau bija izdevis savu fundamentālo pētījumu “Nacionālais jautājums Latvijā’’.

Viņa izvirzīšana bija pamatota, jo Skujenieks jau tobrīd bija plaši pazīstams un iecienīts publicists, sabiedriskais darbinieks un politiķis, kurš savus argumentus par nacionālas valsts nepieciešamību pamatoja statistikā.

Šķiet, ka pārvaldes darbības pirmsākums ir tāds neliels entuziastu skaits, kas ķeras pie darba līdzīgi kā tāda studentu pašpārvalde, meklējot gan darbarīkus, gan iespējamos datu avotus un publikācijas, kas pirms tam ir izdotas.

Pirmā statistikas pārvaldes mājvieta ir Stabu iela 12, kas šodien ir ļoti pazīstama ēka – Stūra māja. Taču tolaik tai vēl nebija tāds leģendārs statuss. Šajā ēkā mitinājās daudzas iestādes, un pārvaldei bija limitēts telpu skaits, un lielāko daļu darba veica divās maiņās.

Sākotnēji bija ap 50 darbinieku, un kopumā pirmās brīvvalsts laikā lielākā daļa darba tika veikta, pateicoties brīvprātīgo darbam.

Statistikas apkopošanā tika iesaistīti 2 -3 tūkstoši brīvprātīgo darbinieku visos pagastos.

Tika uzskatīts, ka, lai ievāktu regulāru un kvalitatīvu informāciju par lauksaimniecības stāvokli, apsekotu sējumus un novērotu ražas ievākšanu, katrā pagastā bija nepieciešami vismaz trīs brīvprātīgie korespondenti. Tie pārsvarā bija skolotāji vai pagastu darbinieki.

Kā uzbūvēt valsti: Statistikas pārvaldes izveideSintija Ambote

    Pirmā datu vākšana notika 1920. gada vasarā, kad apkopoja iedzīvotāju skaitu un novērtēja kara postījumus.

    Latvijas Statistikas gada grāmata tolaik tika izdota divās valodās – latviešu un franču. Grāmatas vāku arī tobrīd rotāja Latvijas valsts ģerbonis.

    Viena no pirmajām infografikām izdota publikācijā “Latvija, zeme un iedzīvotāji” 1922. gadā, kad vēl kara tēma Latvijā un postījumu apzināšana bija aktuāla.

    Grafikā redzams, ka statistiķi apkopojuši ēku stāvokli pēc kara – 75% no ēkām ir nenopostītas, 14% pa daļai nopostītas un 10% absolūti sagrautas ēkas.

    Statistikas pirmsākumos ļoti modē bija vizualizēt ar stāstošām grafikām. Tas ir tāds pat reālistisks zīmējums ar nesagrautām un izpostītām ēkām Latvijas ainavā.

    Tolaik ļoti modē bija nelielas piktogrammas, ko izmanto, piemēram, atspoguļojot cūku skaitu ar mazām cūciņām. Tad kādu laiku tas statistiķiem neskaitījās “stilīgi”, jo mēs taču esam nopietni, tad mums bija tikai korektas tabulas un līniju, stabiņu grafiki vai apļa diagrammas. Taču mana teorija ir, ka gan mēs, gan statistiķi citās valstīs laikā, kad sāka skenēt vecajās grāmatās no 20. un 30. gadiem šos vecos grafikus saglabāšanai, pamanījām, cik patiesībā šie grafiki ir bijuši skaisti un vizuāli interesanti. Tā pamazām tā mode atgriezās.

     

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Vēsture
    Dzīve & Stils
    Jaunākie
    Interesanti