#Grosvaldi1921. Margarēta Ziemassvētkos saņem cigarešu etviju

Decembra otrajā pusē periodiskie izdevumi turpina ziņot par aktuālajiem notikumiem Latvijas iekšpolitikā un ārpolitikā, tāpat arī saistībā ar Ziemassvētkiem un tajos paredzētajiem pasākumiem. Margarēta turpina izklaides programmu un arī aizvada svētkus, kuros bijis pat pārģērbies Ziemassvētku vecītis un elegantas dāvanas. Džo (1911) apraksta dienesta piedzīvojumus, izbauda treniņus, kas atgādina bērnībā spēlētus "kariņus", kā arī svētku brīvdienās dodas uz Latviju – pavada laiku ar ģimeni, apciemo dažādus draugus un paziņas, aicina tos pie sevis un pat dodas uz Lielupi slidot.

17. decembris – 31. decembris

17. decembris

17.12.1921.

Arī laikraksts "Kopdarbība" ziņo par Valtera un Grosvalda jaunajiem diplomātiskajiem pienākumiem Spānijā, Portugālē, Beļģijā un Nīderlandē.

Mūsu sūtnis Itālijā Dr. M. Valters iecelts tādā pat amatā arī pie Spānijas un Portugāles valdībām un sūtnis Francijā Dr. O. Grosvalds – arī pie Beļģijas un Holandes valdībām.

Nīderlandes karaliene Vilhelmīne ar meitu 1914. gadā

18. decembris

18.12.1911.

Šoreiz Džo apraksta izbraukuma treniņus, kas, šķiet, viņam sagādājuši diezgan lielu prieku un atsaukuši atmiņā bērnības izklaides.

#Džo diary (1911)

Sestdeenā atkal bij smuka полевая поҧздка: dabujām līdz patrones, tukšas – при полной боевой. Dalijamees divās daļās un tad mūsu nodaļai bij jaeeriko засада: veena puse palika pee leelceļa aiz majām, otrā paslepās veenās taļakās majās. Tur tad gulejam aiz setas un ar saveem šāveeneem atvilkam izlūku uzmanību no засада’s, no kureenas tad tee iznaca un ar trīs zalvēm "iznīcīnaja" eenaidneeku. Te leelā stilā izvests tas, ko bernu gados speledams darija un par ko sapņoja ģimnazista dveselīte. Laiks bij ļoti smuks: saulaina sneega deena. Pa to laiku Manege’ā ir bijis дивизионный смотрь, kur generals ir teicis, ka "я обьҧхаль всҧ свои полки, но такой смҧны нигдҧ не видҧлъ."Par ko zinams ulana sirds līksmo.

20. decembris

20.12.1911. 

Džo sagaidījis brīvdienas  gatavojas prombraukšanai uz Latviju, pirms tam gan tieši gadījies saslimt. Aizbraukšana paredzēta 22. decembrī.

#Džo dienasgrāmata (1911)

Pirmdeen ļoti labi jajam, taisijam рубка un вольтижировка, pec kā  Дорогунинъ’s atļava braukt отпускъ’ā. Vajadzeja taisnības pēc vel nodežuret, bet esmu, tagad taisni preekš prombraukšanas, kā tas man beeži noteek, saaukstejees un ar milzīgām eesnām, galvasapēm un last not least meeža graudu, palicis majās. Brauksim laikam ceturtdeen, 22 tā.

Vilkavišķu pilsētiņas skice

23. decembris

23.12.1911.

Jāzeps dodas mājās uz Ziemassvētku brīvdienām, viss notiek steigā un diezgan vētraini, taču jau nākamā rītā Rīga ir klāt, Džo tiek stacijā sagaidīts un diezgan drīz jau dodas mājup.

#Džo dienasgrāmata (1911)

Ceturtdeen neskatotees uz nejauko dūšu gaju atkal talkā – iztaisijam atkal visu spīdoši. Tad leelā atrumā sapakajam leetas, pedejā acumirklī dabujam papīrus un, pec ilgas gaidīšanas pee kases, pedigi aizbraucam – zinams trešā klasse, ar paris mūsejeem un huzaru kopā. Ar šo tulīt sakām dzert vodku, kuras visparīgi pa visu brauceena laiku netrūka. [..]

Jelgava tīka dzerta kafija, kas drusku uzprišinaja – nebiju visu laiku gulejis. Tad galīgi deviņos no rīta peenacam Rīgā: vecakee bij pretim, kas man bij nepatīkami, tapec ka biju tik daudz dzeris, bet viņi nemanija. Braucam papreekš visi četri ar Zweispӓnneri pee komandanta papīrus atdot un tad по домамъ.

23.12.1921.

Margarēta apmeklē gan gleznu izstādes, gan bauda nesen uzvestu lugu, satiek daudz ļaužu, kā arī saņem ziņu no Latvijas, kas viņu patiesi iepriecina. 

#Margareta diary

23.12.

I went to the pictures with Söderström and to "Will Shakespeare"* with Gilbert. Blumbach came to see me. I met "poor Lily" and Michel with pretty Mrs. Nelson at Marie’s, and got a card with bien des choses from Latvia – quite enough to make me excited.

*Clemence Dane (1888-1965; angļu rakstniece un dramaturģe) sarakstīta luga, kas pirmo reizi tika uzvesta Shaftesbury teātrī Londonā 1921. gada novembrī.

Rakstniece un dramaturģe Clemence Dane

"Svaros" publicēta mākslinieka Jāņa Roberta Tillberga karikatūra saistībā ar Latvijas nosaukuma jautājumu un pretenzijām pret "Lettonie".

Rezidējošais ministrs Francijā O. Grosvalds: "Ce letton Grāvīt pousse un laid ton! [Franču val. - Šis latviešu Grāvīts uzspiež neglītu toni] Tagad viņam piebiedrojusies Augstskola un galu galā vēl vajadzēs tās vācu Lettonie krustamzīmi pārrakstīt."

Laikrakstā "Svētdienas rīts" publicēta Zviedrijas arhibīskapa vēstule Fridriham Grosvaldam (no 07.11.1921.).

Zviedrijas arhibīskapa Natana Söderbloma* vēstule mūsu sūtņam F. Grosvalda kgam, Stokholmā.

Cienītais sūtņa kungs!

Upsalas universitāte vakar svētsvinīgi svinēja 300-gadu jubileju tam bagātam dāvinājumam par piemiņu, ar kuru Gustavs II Ādolfs lika pamatu mūsu universitātes bibliotēkai. Šis gads sakrīt ar gadu, kurš saveda Latviju kopā ar Zviedriju, un kurā nodibinājās, kā es ceru un vēlos, negrozāmas un neapsveramas garīgas saites starp Jūsu tēviju un Zviedriju. Vairāk reizes aiztika Latvijas 300-gadu piemiņas runās un priekšlasījumā, un es nožēloju, ka mēs nebijām iepriekš pie tā domājuši, Jūs svinīgi ielūgt. Mēs, īpaši Zviedrijā, abi - baznīca un valsts un universitāte, esam šinī gadā saņēmuši dārgus apliecinājumus no siltām atmiņām, ar kurām Latvija svinējusi 300-gadu jubileju par Gustava II Ādolfa darbību. Man kā baznīcas kalpam bijis divas reizes gadījiens, atbildot uz saņemtiem sirsnīgiem apsveicinājumiem no Latvijas baznīcas un garīdzniecības, uzsvērt mūsu garīgos sakarus, un ar šīm rindām es gribu Jums, kā latviešu brīvvalsts augsti cienītam reprezententam Zviedrijā, vēlreiz izsacīt savu pārliecību, ka var rasties savstarpējs labums no visa, kas stiprina mūsu kopīgās garīgās attiecības.

Sūtņa kunga, patiesā cienībā padevīgais

Nathan Söderblom.

Stokholmā, 7. nov. 1921

*Nathan Söderblom (1866-1931) – zviedru garīdznieks, Upsalas arhibīskaps no 1914. līdz 1931. gadam, 1930. gadā saņēmis Nobela miera prēmiju.

24. decembris

24.12.1911. 

Džo atpūšas, izklaidē dāmas, apmeklē vecomāti un bauda mierīgu svētku vakaru.

#Džo dienasgrāmata (1911)

24 tā izgulejos pec vannas, tad apģerbos paradē un parsteigtām damam stastīju visadas leetas. Biju arī pee Groβmamas. Vakarā smukā eglite un meers, kā veenmer. 

#Grosvaldi1921

Digitālais projekts vēsta par latviešu kultūrā un Latvijas ārpolitikā ievērojamo dzimtu – Grosvaldiem. Grosvaldu ģimenes notikumi, sākot no 1919. gada tiek atklāti caur korespondenci, dienasgrāmatām, atmiņām, preses ziņām, fotogrāfijām un mākslas darbiem. 

Grosvaldu dzimtā ir:

  • Mērija Grīnberga jaunākā,
  • viņas māte Mērija Grīnberga vecākā (1881–1973), latviešu etnogrāfijas pētniece un popularizētāja,
  • viņas brālis – matemātikas zinātņu doktors Emanuels Grīnbergs (1911–1982);
  • vectēvs – advokāts, Rīgas Latviešu biedrības ilggadīgs priekšnieks Frīdrihs Grosvalds (1850–1924)
  • viņa kundze Marija Grosvalde (1857–1936),
  • kā arī pārējās dzimtas atvases – diplomāts, Latvijas sūtnis Francijā Oļģerds Grosvalds (1884–1962),
  • gleznotājs Jāzeps Grosvalds (1891–1920),
  • ārlietu dienesta darbinieces Līna Grosvalde (1887–1974) 
  • Margarēta Ternberga (dz. Grosvalde, 1895–1982).

Šis ir LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta un Latvijas Nacionālā mākslas muzeja sadarbības projekts, to atbalsta VKKF (Nr. 2021-1-KMA001, "Kultūrvēsturiska projekta #Grosvaldi1921 saturiskais nodrošinājums")

24.12.1921.

Ziemassvētku vakarā laikraksts "Latvis" ziņo par dažādiem pasākumiem svētku laikā, tai skaitā par Oļģerda Grosvalda akreditēšanas akta publisku parādīšanu.

Izrīkojumi un izpriecas

Jēzus baznīcas latv. draudzes dāmu komiteja sarīko eglīti trešos svētkos, 11 dienā, pamatskolas zālē, Suzdaļas ielā un izdalīs kādas dāvanas. Plkst. 2 dienā sarīkos turpat eglīti svētdienas skolniekiem un skolniecēm.

"Sprīdīti", lielu bērnu kino pasaku izrāda Suvorova ielā 36*, otros un trešos svētkos, abās dienās, pl. 4 un pus-7 vak. Pēc pasaciņas izrādīs Latvijas sūtņa Grosvalda akreditēšanas aktu pie Francijas republikas prezidenta Milerana.

Salamonska cirka programu pa Ziemas svētkiem dir. Adolft paplašina ar lielu jaunu dresūras numuru "dzīvā bilde - karusels", kurā piedalīsies vairāk kā 20 ziegi un poniji un dir. Adolft uz tīrasiņu zirga. Bez tam vēl citi jaunu numuri, klauni un citi artisti.

*Šeit atradās 1920. gadā dibinātā Latvijas Kultūras veicināšanas biedrība, kas nodarbojās ar izglītojošu lekciju lasīšanu, kino paskaidrojumiem, jautājumu vakariem, koncertu rīkošanu, arī ar izdevējdarbību

Laikraksts "Kopdarbība" apraksta 10. decembrī notikušo Ūziņu biedrības nama atklāšanas pasākumu ar Oļģerda Grosvalda līdzdalību, kurā neizpalikusi nedz Marseljēza, nedz Latvijas valsts himna. 

Ūziņi. 

Sestdien, 10. decembrī, Ūziņos, t.i. apgabalā, kurš daudz cietis pasaules karā un Bermonta laikos, atklāja staltu biedrības namu, pie kura celšanas un izbūves piedalījušās vietējās piensaimnieku savienība, lauksaimniecibas un ugunsapdrošināšanas biedrības. Ka nama būve pabeigta tagadējos grūtajos dārdzības laikos, tas rāda, ka ūzinieki ir uzņēmīgi ļaudis, kas labi apzinās sabiedrības dzīves un tai nepieciešamo telpu nozīmi. Tajā ziņā viņi var noderēt par labu priekšzīmi daudziem Latvijas stūriem, kur sabiedriskā dzīve gluži pagrimusi. Ūziņu biedrību nams atrodas lielceļa malā un un reizē arī Svēres upes līcī un ir stalta akmeņu un ķieģeļu ēka, vairāk nekā 15 asis gara. Apakšējais stāvs ierīkots kopmoderniecības vajadzībām, otrā stāvā ir plaša izrīkojumu zāle ar skatuvi, bet trešajā, nepilnaja stāvā vēl dažas istabiņas biedrību vajadzībām. Reizē ar šī nama atklāšanu Ūziņi kļūst par plašākas apkārtnes sabiedrības dzīves centru, jo biedrību namus Zaļeniekos un Vilcē vācieši nopostījuši. Ūzinieki var būt lepni uz savu darbu.

Uz atklāšanas aktu ieradušies arī sūtnis Francijā O. Grosvalds, kā Latvijas valdības priekšstāvis, un lielā franču laikraksta "Temps" redaktors Ulgasi. Viņus saņem ar Marseljēzu; lauksaimniecības biedrības priekšnieks Freimaņa kungs īsi apsveicu viesus. Ulgasi kungs pateicas par apsveikumu, uzsvērdams Latvijas un Francijas draudzību. Viņa runu, kuru sūtnis Grosvalds tulko latviski, svētku viesi saņem skaļiem aplausiem un uz Ulgasi kunga saucienu "Lai dzīvo Latvija" nodzied 3 reizes mūsu valsts himnu. Tad sūtnis Grosvalds ministru prezidenta uzdevumā apsveic ūziniekus viņu svētku dienā.

25. decembris

25.12.1911.

Ziemassvētku svinības rit pilnā sparā, ciemojoties pie dažādiem ģimenes draugiem, Džo dienasgrāmatā komentē savus novērojumus; viss beidzas ar lielu balli pie Grosvaldiem, kur Džo atkal ir iespēja izrādīt parādes formu. 

#Džo dienasgrāmata (1911)

Otra vakarā sakas parastās "Gesellschaftes"ar ceemošanos pee Lazdiņeem, kur atradu Irma ļoti parvertusees, resnaku palikušu, kas viņai nemaz nestav – tomēr viņa vel izskatas daudzmaz amüzanta savas ārzemes drebēs. Tikai galvā deemžel nekā cita nav eekšā, kā interese par saderinašanam – maniju skaidri šinīs deenas, kad sarunajos ar veco Brigader jaunkundzi, cik daudz varetu panakt pee īnteliģentas seeveetes – tikai šī atkal ir fiziski pa daudz nejauka. Atturejos drusciņ no Irmas, tapec ka biju dzirdejis visadas leetas par viņas uzvešanos pret mani. Tad vel sekoja citas tamlidzigas maltītes, pee Morbergeem (kur apleju ar glazi глинтвейна tepiķi un krēslu, tapec ka acis jau aizkrita) un tad galigi "leelā balle" pee mums majās. Te bij milzums cilveku, Karlis un es, mes spīdejam pilnā paradē un dejojam, ka šporas klabeja. Izdzeru ar viseem un visus apdzeru. Intresanta bij Jürgensohn (in firma Otto Schwartz) jaunkundze, kas stipri oda pec cocāīna – laikam viņa Parīzē šo coco ar eemacījusees: leelās stīvās acis un nervozitate skaidri to apleecinaja. Pec tam vel gaju ar studenteem Wintergarteni, kur gandriz butu izblamejees, jo jau gribeju veenam intendantam jeb policijas oficeeram разрҧшенiе prasīt.

27. decembris

27.12.1921. 

Arī Londonā, protams, tikuši svinēti Ziemassvētki, bijis pat pārģērbies Ziemassvētku vecītis un dāvanas, Margarētai pašai saņemot cigarešu etviju. Margarēta arī konstatē, ka kļūst aizvien pašpārliecinātāka. 

#Margareta diary

27.12.

We had a children's party on the 24th, and Harry as Father Christmas distributed the gifts. Gilbert gave me all he could think of. The Cigarette case is really very pretty and everybody says "in such good taste". I had tea with Mrs. Grossman, who everybody recommended me to, was asked to dance by Charlie and surrendered my eyes – I ought to be grateful for increased good looks and self-assurance.

31. decembris

31.12.1921.

Pēdējās gada dienas ieraksts Margarētas dienasgrāmatā visai emocionāls – gan asaras, gan prieki, gan arī domas par nākotni.

#Margareta diary

31.12.

I got a telegram from Sweden – and while I was keeping back the tears, Mme Gosset's cheerful parcel arrived. I just managed to keep awake and hear the noise – I made no resolutions and scarecely have any illusions left – so I may fare better than I expect.

31.12.1911. 

Džo gada pēdejā dienā pārdomā līdz šim karadienestā piedzīvoto, bet neiztiek arī bez ziemas priekiem ar kārtīgu izslidošanos.

#Džo dienasgrāmata (1911)

Wisparīgi ar oficeereem citadi labi izgajis – paris reizes stajos во фронтъ preekš ģeneraļeem. Jauno gadu sagaidiju, iztukšodams daudzas glazes uz savu pulku.

Pee leelam veesibām bijam leelaka banda izbraukuši uz dubulteem, kur uz melnās Leelupes smuki izskrejamees slidas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt