#Grosvaldi1919. Bermonta armija uzbrūk Rīgai

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Digitālais projekts #Grosvaldi1919 ik nedēļu vēsta par latviešu kultūrā un Latvijas ārpolitikā ievērojamo dzimtu – Grosvaldiem. Grosvaldu ģimenes notikumi 1919. gadā tiek atklāti caur korespondenci, dienasgrāmatām, atmiņām, preses ziņām, fotogrāfijām un mākslas darbiem.

Grosvaldu dzimtā ir:

  • Mērija Grīnberga jaunākā,
  • viņas māte Mērija Grīnberga vecākā (1881–1973), latviešu etnogrāfijas pētniece un popularizētāja,
  • viņas brālis – matemātikas zinātņu doktors Emanuels Grīnbergs (1911–1982);
  • vectēvs –  advokāts, Rīgas Latviešu biedrības ilggadīgs priekšnieks Frīdrihs Grosvalds (1850–1924)
  • viņa kundze Marija Grosvalde (1857–1936),
  • kā arī pārējās dzimtas atvases – diplomāts, Latvijas sūtnis Francijā Oļģerds Grosvalds (1884–1962),
  • gleznotājs Jāzeps Grosvalds (1891–1920),
  • ārlietu dienesta darbinieces Līna Grosvalde (1887–1974) 
  • Margarēta Ternberga (dz. Grosvalde, 1895–1982).

Oktobra sākums Grosvaldiem ir nervozs un dažāda mēroga satraukumu pilns – Jāzepam Grosvaldam vajadzētu uzsākt sekretāra darbu Latvijas delegācijā pie Parīzes Miera konferences, bet transporta strādnieku streika dēļ viņš nevar tikt prom no Londonas. Uz Latviju delegācijas uzdevumā aizkomandētā Ece jeb Vera Bērziņa dažādu iemeslu dēļ – gan privātu, gan politisku – kļūst arvien nervozāka un burtiski bombardē Oļģerdu ar lūgumiem palīdzēt viņai atgriezties Parīzē. Saspringumu rada politiskā situācija Eiropā un Latvijā, kuras eskalācija ir Bermonta armijas uzbrukums Rīgai. Vienīgi Margarēta visus likteņa satricinājumus mēģina uzņemt vēsā londonietes mierā.

01.10.1919

Parīzē Jāzepu gaida brālis Oļģerds un darbs Latvijas delegācijā, bet transporta darbinieku streiks Londonā nebeidzas! No vēstules noprotams, ka Oļģerds bez panākumiem mēģinājis piedāvāt brāļa darbus “Le Salon d'Automne”, prestižajai un nozīmīgajai Parīzes aktuālāko mākslinieku izstādei, bet vai tad šī neizdošanās spēj apbēdināt bezrūpīgo Džo? Ārēji – noteikti nē. Vēl jo vairāk tāpēc, ka ir svarīgāki jaunumi – “Times” ziņo, ka britu valdība piekritusi sniegt atbalstu Latvijai munīcijas un militārā ekipējuma veidā!

  1. 10. 1919

Mīļo Ogier,
Streiks vēl turpinās, un nevaru braukt. Domājams tomēr, ka viņš šai nedēļā izbeigsies, un ceru, ka otrdien varēšu izbraukt.
Še šodien “Times”ā un visās citās lielās avīzēs parādījās sekojošais ziņojums, uz kuru atsaukdamies rakstu Tev speciālu vēstuli. Citādi nav nekā jauna. No valdības ziņu nav.
Mana kāja ir ļoti laba.
Žēl, ka ar Salon d’Automne nekas neiznāca, bet ko var darīt – nebij lemts.
Visu labu,
Tavs J.
Noraksts no “Times”, 1. 10. 19.
Support for the Letts.
Copenhagen, Sept. 30.
According to the Lett Information Bureau, the Lett Minister of Finance,
M. Erhandt (sic!) , who is at present in London, has telegraphed that after consulting with Mr. Churchill and other the British government has agreed to supply arms, ammunition and military clothing in the desired quantities to Lettland.
Reuter.


M. Erhandt – kļūdaini uzrakstīts Latvijas Republikas Finanšu ministra Roberta Erharta (1874–1941) vārds.

02.10.1919

18. septembrī Vera Bērziņa jeb Ece – viņa arī Latvijas delegācijas Parīzē mašīnrakstītāja, viņa arī bijusī teātra kritiķa Artura Bērziņa kundze, viņa arī Oļģerda Grosvalda draudzene – delegācijas uzdevumā ir devusies uz Rīgu, lai lobētu no Latvijas valdības akceptu prāvai naudas summai, kuru plānots izmaksāt kādam amerikānim, Mr. Chandler, kurš apņēmies veikt plašu "starptautisku propogandu", lai veicinātu Latvijas atzīšanu de iure (skat. Parīzes delegācijas protoklolu nr. 98, 14. 09. 19.). Taču ar uzdevuma izpildi neveicas, komandējums ir ieildzis, cīņu postītā Rīga ir rudenīgi drēgna un nemīlīga, un Eces sirds nojauš ko nelāgu – tāpēc vēstules sākums ir diezgan lecīgs, – Ece rāda zobus un raksturiņu, slavē Oļģerda oponentu Cielēnu, līdz beigās attopas, ka tā jau arī var Parīzē vairs neatgriezties, un atkal ir tā pati koķetā, spēlīgā, liktenīgā – parīziete Ece, ne nemīlīgā rīdziniece.

Vera Bērziņa – Oļģerdam Grosvaldam.
#4, Rīgā, 2. X 1919.

Es tiešām ļoti brīnos par dažu cilvēku rīcību. Par Rīgu mēs jau esam diezgan nobrīnījušies Parīzē, – te tikai to turpinu darīt un klāt nāk jauna brīnīšanās par Parīzi. Gribētu tikai lūgt pie vienas reizes nospriest, cik un kādi kuģi man būtu jāsagaida šeit (jo tas laikam jau būs trešais kurjera uzdevums!), tad varētu pēc tā apm. aprēķināt, cik mēneši te būtu jāpaliek. Un varbūt, ka būtu iespējams ar tiem kuģiem, kuri man te jāsaņem, atsūtīt manas mantas no Parīzes, par to Jums būtu ļoti pateicīga, jo ziemā būs diezgan grūti bez tām iztikt. Bez tam vēl lūdzu Jūs man atrakstīt, vai vēl tieku skaitīta delegācijas jeb Legācijas dienestā, jeb pēc šīs “kurjera afēras” vairs tur nepiederu. Ja vēl varu stāties atpakaļ savā darbā, tad nogaidīšu vēl kādas nedēļas, kamēr būs nauda un tad braukšu uz sava rēķina atpakaļ bez kurjera. Man ļoti nepatīkami Jums rakstīt tādas lietas, bet es tiešām nezinu, ko lai iesāku un kur lai griežos. Cik atceros, tad Parīzē gan tā lieta bija pavisam citādi domāta, bet ko mēs Parīzē domājām, tas, protams, te Rīgā neder. Ja vēl kāds cilvēks ir, kas kaut drusku saprot parīziešu domas, tad tas būs – cik savādi arī nav – vienīgi Cielēns. Viņa enerģijai es vēl drusku ticu. Es gan nezinu, kāda vara mani varētu otrreiz uzņemties tādu uzdevumu – domājām Parīzē drusku par daudz optimistiski. Tā nu es sēžu te uz saviem koferiem pilnīgā nezināšanā, kas tālāk būs.
Piedodiet, ka Jums te savu sirdi izkratu, bet zinu, ka Jūs pazīstat tādu stāvokli, kad gribas kādam izteikt, ko domā. Es, protams, galīgi nobaidīta vēl neesmu un turpināšu katru dienu staigāt uz Ministriju, lai gan Friedenbergs mani reiz jau izdzina un paskaidroja, ka te cilvēki gaida ar “nopietnām amatu darīšanām”. Es gan domāju, ka mēs ar kaut ko tomēr darām un neesam nekāds flirtēšanas institūts vien.
Ko dara visi mīļie rīdzinieki, to Jums stāstīšu personīgi, ja vēl tikšu uz Parīzi. Pašlaik Rīga ir auksta, slapja, vakaros galīgi tumša un pilna ar nemīlīgiem un skaudīgiem cilvēkiem – Paris, Paris!...
Sveiciniet visu Camoëns’u, special sveiciens Joe arī. Dzirdēju no Jūsu papiņa, ka Joe esot labi panākumi pie ārsta, par to no visas sirds priecājos.
Jūtiet man drusku līdz manās bēdās, kad tad vieglāk te panesīšu un priecīgāka braukšu atpakaļ uz Parīzi.
Ar vissirsnīgākajiem sveicieniem – Jūsu Ece.

Cielēns – Felikss Cielēns (1888–1964), ārlietu ministra padomnieks, LSDSP biedrs.
Friedenbergs – iespējams, domāts ārlietu ministra sekretārs Andrejs Kurts Frīdenbergs
(1895–1969).
Avenue de Camoëns – Kamoinša avēnija 8 Pasī rajonā, kur Latvijas delegācija Parīzē īrēja dzīvokli. Šajā dzīvoklī izvietojās delegācijas štābs un kanceleja. Tajā uz dzīvi apmetās arī Jānis Čakste, Zigfrīds Anna Meierovics ar sekretāru Henriju Simsonu, Marģers Skujenieks, kā arī Oļģerds Grosvalds.

Vera Bērziņa (Ece)
Vera Bērziņa (Ece)

03.10.1919

Oļģerdam paaugstinājums – no 1. jūlija viņš vairs nav Latvijas delegācijas sekretārs, bet iecelts par valdības pārstāvi Parīzē ar jaunu titulu – “valdības delegāts”. Par sekretāru nu tiek gaidīts Jāzeps, kurš joprojām “iesprūdis” Londonā transporta strādnieku streika dēļ. Toties no viņa vēstules plūst tas īpašais bezrūpības un viegluma šarms, kura dēļ Džo kļūst par mīluli visās kompānijās – cik sirsnīgi viņš prot mierināt un uzmundrināt jūtīgo un norūpējušos brāli, kurš turklāt nosaukts par vācieti! Oļģerds, kurš Latvijas valsts dzimšanas gaidās gribēja manīt savu vārdu uz “Latvis” un pēc 1917.  gada revolūcijas Petrogradā ieteica Džo izņemt izziņu policijā, ka viņš nav vācietis Grosswald, bet latvietis – tagad nosaukts par vācieti! Bezkaunība!

Jāzeps Grosvalds – Oļģerdam Grosvaldam.
Londonā, 3. 10. 19.
Mīļo Ogier, paldies par divām vēstulēm, kuras nupat saņēmu. Es brīnos, kā Tev vispār ir vēl iespējams rakstīt, jo Tavs stāvoklis laikam pavisam nejauks darba ziņā; tagad pat V.B. nav, ar kuru tomēr latv. korespondenci bij vieglāk nokārtot diktējot! Tev nemaz nevajag man pierunāt braukt – es visu laiku bēdājos, ka esmu piespiests vēl tik ilgi kavēties, un nevaru izpildīt savus pienākumus, Tevi ar dubultu darbu apgrūtinot. Bet braukt diemžēl nav iespējams – cik drīz varēs, zināms, braukšu!
Tagad ir cerība, ka streiks izbeigsies – iet sarunas, un valdība pratusi tik labi organizēties, ka strādnieki laikam piekāpsies. Ja streiks izbeigsies, otrdien vai trešdien (7. vai 8.) izbraukšu.
Cik nesmuki avīzes rīkojušās Tevi par vācieti nolamādamas! Bezkaunība! Par to Tev mazākais gandarījums, ka atsaukumā Tavs pilnais jaunais tituls tika minēts. Ļoti sirsnīgi gratulēju! Tas ir liels panākums un katrā ziņā personīgs nopelns. Citādi jau nemaz nevarēja būt, ja lietu apskata no valsts interešu stāvokļa un tiešām labas reprezentācijas!
Mana kāja šo nedēļu ārkārtīgi laba. Ja tas tā ies uz priekšu, tad operācija, paldies Dievam, nav vajadzīga. Varu pastarpu pilnīgi bez spieķa smuki iet.
Rakstu arī Seskam par braukšanu!
Visu labu!
J.

04.10.1919

4. oktobris pēc vecā stila ir Margarētas dzimšanas diena. Ir vēl kāds iemesls pasvinēt – viņai ir pielikts pie algas, un par godu šiem abiem notikumiem Margarēta pusdieno "Savojā" – trendīgākajā Londonas viesnīcā un tad bauda mūziklu "Kurš ir Hūpers?" Adelfi teātrī ar komiķi W. H. Berry... Ak jā, un "Savojā" viņa jau jūtas kā savējā.

Margarēta Grosvalde #diary
4.10.
Lida is my pupil now. My salary has been raised to £ 30 in honour of which fact and my birthday we have dinner at the Savoy, Berry in “Who’s Hooper”, and coffee at the Savoy again. We have come to know the people there, and our special favourite is an old American.

Jāzeps Grosvalds ir apņēmības pilns tomēr pamest transporta darbinieku streiku paralizēto Londonu un nokļūt Parīzē, lai sāktu pildīt Latvijas delegācijas pie Parīzes Miera konferences sekretāra pienākumus.

Jāzeps Grosvalds – Oļģerdam Grosvaldam.
4. 10. 19.
Mīļo Ogier,
Nupat nopirku biļeti uz nākamo trešdienu, 8. oktobri. Man liekas, ka līdz tam laikam varbūt jau streiks izbeigsies – bet, pat streikam turpinoties, varēšu aizbraukt, jo izrādās, ka viens vilciens uz Parīzi iet. Ar bagāžu kaut kā varēšu ierīkoties un tātad lūdzu ievērot, ka trešdien vakarā būšu Parīzē, ja nesūtu telegrammas ar citu ziņu.
Ja Lūkins nav vēl aizbraucis, varbūt Tu varētu gulēt manā istabā un viņu pagaidām likt savā – par to, ka Tu ej uz viesnīcu, pēc manām domām, nedrīkst būt runas. Mēs jau varētu kādas pāris dienas divi manā istabā padzīvot.
Te nav nekā jauna.
Visu labu!
J.

07.10.19

Eces pacietības mērs ir pilns! Ece grib atpakaļ uz Parīzi!

Vera Bērziņa Rīgā – Oļģerdam Grosvaldam Parīzē.
7. 10. 19.
Esmu zaudējusi galvu, enerģiju un visu patikšanu kaut ko vēl darīt. Nav mana vaina, ka nekā nevar un nekad zem tādiem apstākļiem nevarēs izdarīt. Esmu palikusi slima no uztraukumiem un nepatikšanām. Tagad nu stāvoklis tik tālu, ka neko nevar noteikt, kas būs un kad braukšu.
Ka dabūšu kaut ko priekš mums līdz, – uz to es, zināms, vairs neceru. Glābšu tikai sevi pašu. Iešu šodien pie angļiem izrunāties – varbūt, varbūt kāda cerība. Un tādā veidā mēs gribam kaut ko izdarīt! Zūd ne tik vien ticība uz visu, bet pat vēlēšanās, lai tā būtu. Piedodiet, ka tā rakstu, bet nav kam lai izsaku un rūgtums par daudz, par daudz. Atrakstiet man, ko lai es daru, dodat kādu padomu. Galvenais, kā lai tieku atpakaļ. Šī vēstule, protams, tikai priekš Jums. Negribētu, lai visi zina, kādu iespaidu te Rīgā dabonu. C., [Cielēns?], vienīgais, uz ko varēju paļauties, aiziet no tās vietas prom, kur viņš ir. Tad patiešām nebūs vairs neviena, kas ko varēs pateikt.
Sveiciniet visus parīziešus,
Ar sirsnīgiem sveicieniem,
Ece

08.10.1919

Noslēpumains dienasgrāmatas ieraksts, kurā gluži kā Mēness neredzamā un redzamā puse parādās divi vīrieši Margarētas dzīvē.

Margarēta Grosvalde #diary
8. 10.
The railway strike is over – the conduct of people was most admirable. One night a nice man offered me a lift and so enabled me to get Joe home. He left this morning, after snapshotting me.

09.10.1919

Pēc triju nedēļu uzturēšanās Rīgā delegācijas uzdevumā, Ece (Vera Bērziņa) raksta garu un emocionālu vēstuli uz 6 lapām (no kurām te publicējam daļu) Oļgerdam uz Parīzi: "Šeit vairs neko negribu, kā dabūt vīzu prombraukšanai. Ja Jūs šo to nesaprotat manā vēstulē, tad iedomājieties tik to, ka Jums ir Parīzē maize un miers – mums te nekā nav. Domāju, ka mana enerģija tomēr mani neatstās, un es nokļūšu Parīzē."
Veras dramatisko intonāciju var saprast – 8. oktobrī ir sācies Bermonta armijas uzbrukums Rīgai, delegācijas uzdevumu – iegūt naudas līdzekļus "Latvijas propagandai ārzemēs" – nav iespējams realizēt, un, kā noprotams, "spiež" arī neatrisinātās laulības problēmas ar dzīvesbiedru, teātra kritiķi Artūru Bērziņu.

Vera Bērziņa Rīgā – Oļģerdam Grosvaldam Parīzē.
#5 09. 10. 19.
Iepriekš lūdzu Jūs neuzskatīt šo vēstuli par kaut kādu uzbrukumu vienam vai otram. Esmu vienkārši nonākusi tik tālu, ka viens ceļš ir ielēkt Daugavā, un otrs – mierīgi izraudāties un ar Jums aprunāties. Par Rīgu rakstīt neko nevaru. Jūs jau pats ziniet. Esam nu atkal tik tālu. Šorīt aizgāju pie M. [Meierovica], gribēju braukt. Izrādās, ka mana pase, kuru biju nodevusi vīzēt, bet M. nav atļāvis, tagad aizsūtīta uz citu pilsētu kopā ar visām citām mantām. Beidzot tiku klāt pie M., viņš man teica, ka esot Jums pieprasījis, vai varot bez manis Parīzē iztikt, viņš labprāt mani te paturētu. Es labi zinu, ka tādas vietas uz zemes nav, kur bez manis “nevarētu iztikt”. Nosūtīju Jums šodien telegrammu un lūdzu, lai Jūs attelegrāfētu M., lai mani sūta atpakaļ. Šeit vairs neko negribu, kā dabūt vīzu prombraukšanai. Man liekas, Jūs labi varat iedomāties un saprast, kad Jūs tikai drusku atceraties, ko teicu prombraucot. Varbūt Jūs arī spējat drusku saprast, cik neiespējami man ir pašlaik dzīvot Rīgā, visu personisko iemeslu dēļ. Katrā ziņā gribu kādu laiku būt prom, kamēr zāle visam pāraug pāri.
[...]
Visu to, ko esmu piedzīvojusi šo nakt, vairs negribētos – esmu jau par daudz tādas lietas pieredzējusi. Varbūt tas arī ir ļoti interesanti, bet, cik atceros, esam kādreiz par to runājuši – domāju, ka esat manās domās. Mana apņemšanās stingra – visiem spēkiem pūlēšos tikt uz Hull, un no turienes uz Parīzi. Braukšu prom bez M. ziņas, ja to vajadzēs, pēc tam mani var tiesāt un atlaist no manas vietas. Jūs es vēl kā pēdējo lūdzu, ka palīdziet man tikt atpakaļ uz Parīzi, kur man ir mantas un kur es pūlēšos ar saviem pašas spēkiem tikt kā nebūt cauri. Ja Jums tas nepatiktos darīt, varbūt Seskis būs tik labs. Es neprasu daudz. Bet varbūt tik daudz pienākuma pret mani viņš sajutīs, jo es prombraucot esmu diezgan atklāti un vaļsirdīgi ar jums visiem izrunājusies. Nedomājiet, ka rakstu uztraukumā un pārsteidzos.
Esmu visu laiku dzīvojuse te kā uz vulkāna gala. Tagad man gribas arī drusku par sevi domāt. Ja ir vēl kādreiz bijusi kāda ticība uz kaut ko un vēlēšanās, lai tas tā notiktu, tad tagad gan tas viss ir nomiris.
Par mūsu lietām, dēļ kurām esmu atbraukusi, grūti noteikt, kad spriedīs. Ir taču tik daudz svarīgāka! Tagad, zināms, tas tā ir – bet es jau esmu trīs nedēļas te!
Sveiciniet visus. Varbūt vairs nevienu neredzēšu.
Ja Jums ir iespējams ko darīt, palīdzat, ja ne – apgrūtināt Jūs negribu.
Atvainojiet sliktu rakstīšanu – šinī naktī stāvēju vairāk ārā uz trepēm nekā gulēju savā gultā. Domāju, Jūs saprotat.
Mantas uz Rīgu nesūtiet. Domāju, ka mana enerģija tomēr mani neatstās un es nokļūšu Parīzē. Ja Jūs jau gadījumā pārvelkaties uz citu dzīvokli, tad zināms, mans kofers stipri traucētu un viņam nebūtu nekāds tiesības ieņemt kaut mazāko stūrīti Jūsu legācijā. Varbūt Jūs būtu tik laipns un nogādātu to pie Tupiņa. Ar viņu tad es vēlāk izrunātos.
Ja Jums šo to nesaprotat manā vēstulē, tad iedomājieties tik to, ka Jums ir Parīzē maize un miers – mums te nekā nav. Man nav pat tik svarīga dokumenta kā pases, un nav arī izredzes tādu dabūt. Lai nu kā, uz Jums vēl cerība tā kā ir – varbūt no Jums atnāks arī priekš manis kāda ziņa.
Novēlu Jums visu labu – un galvenais, nedomājat nekā laba un nebrauciet nekad par kurjeru.
Ar mīļiem sveicieniem,
Ece

Seskis – Jānis Seskis (1877–1943), ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs, Latvijas delegāts Parīzes Miera konferencē.

11.10.1919

Latvija Parīzes Miera konferencē 1919. gadā. Delegācijas sēdes protokols Nr.102. 

À Propos –  kā Jāzeps bieži raksta savās vēstulēs – šo delegācijas sēdi jau protokolē Jāzeps Grosvalds!

Sēde 11. okt[obrī]. P[ulksten]. 8 vak[arā].
Piedalās: J. Seskis, O. Grosvalds, K. Ozols, E. Girgensons un J. Grosvalds.
1. Nolasa protokolu Nr.101 un to pieņem. K. Ozols taisa dažas piezīmes pie p[punkta] 1, bet nepastāv uz viņu protokolēšanas.
2. J. Seskis ziņo, ka šovakar pienācis no Boulogne kap[teinis]. E. Girgensons un paziņojis, ka latv[iešu] kareivji Boulogne streiko, teikdami, ka nestrādāšot, kamēr K. Ozols nebūšot tiem samaksājis to naudu, kura pēc viņu domām tiem nākas par Bordeaux ostā pastrādāto darbu. K. Ozols paskaidro, ka zaldāti prasa samaksu par visu laiku visiem, t.i., tāpat tiem, kas strādājuši un izpildījuši sargzaldātu vietā, kā arī citiem, kas nav strādājuši. Viņš aprēķina summu, kura tiem pēc viņa domām nākas un nodod to delegācijas rīcībā. E. Girgensons piezīmē, ka ar to zaldāti nebūšot mierā un ka viņš atsakās atgriezties uz Boulogne, ja K. Ozols un J. Seskis neizbrauc uz turieni zaldātus apmierināt. Sēde atrod, ka pietiktu, ja K. Ozols aizbrauktu. Pēdējais to neatrod par vajadzīgu, bet J. Seskis, piebiedrojoties visai sēdei, lūdz viņu, ievērojot lietas svarīgumu, aizbraukt un šo jautājumu nokārtot. K. Ozols apsolās otrā dienā braukt.
3. Protokolēšanai atzīmē, ka tikuši sperti soļi zaldātu repatriēšanai kopā ar kara materiālu, bet Worms`a firma nav atradusi to par iespējamu.
4. Atzīmē, ka okt [obrī]. parakstītā kopīgā deklarācija no Azerbaidžanas, Gruzijas, Igaunijas, Kubaņas, Latvijas, Lietuvas, Ukrainas un Ziemeļu Kaukāza priekšstāvjiem, ar prasījumu par viņu neatkarības atzīšanu, kura iesniegta Clemenceau.
5. 7. okt. delegācijā vakariņās bija ielūgti leišu un igauņu priekšstāvji, lai pārrunātu kopīgos politiskos mērķus.
6. 9. oktobra vakarā delegācija saņēma K. Ulmaņa un Z. A. Meierovica parakstīto telegrammu par vācu uzbrukumu Olaines frontē 8. oktobrī . Telegramma tajā pašā laikā piesūtīta arī maršalam Foch`am, Clemenceau un Miera konferencei. Delegācija vēl tajā pašā naktī izsūta telegrammu presei un citām adresēm. Uz pietelefonējumu pie Foch`a saņem atbildi, ka viņam telegramma jau pienākusi un viņš speršot vajadzīgos soļus pie Miera konferences.
7. 10. oktobrī pieprasītas audiences pie Pižona un Kammerer`a, bet pēdējie nav sastopami. Tajā pašā dienā maršals Foch`s pieņem J. Seski. Viņš par notikumiem labi informēts. Uz jautājumu, kādus Sabiedrotie speršot soļus, viņš paziņo, ka vēl neesot tikuši pie galīga lēmuma, bet tikšot izvesta Baltijas ostu blokāde un vācu valdība tikšot saukta pie pilnas atbildības par visu notikušo.
J. Seskis liek priekšā lietot spaidu līdzekļus pašā Latvijā, izdarīt flotes demonstrāciju. Foch`s atbild, ka to arī varēšot envisager . Uz aizrādījumu, ka Latvijai trūkst kara materiāls un tā izsūtīšana no Francijas aizkavējas, viņš apsolās izsūtīšanu paātrināt. Uz jautājumu, vai nevarot pāradresēt uz Latv[ijas] valdības vārdu kādus sūtījumus, kas jau atrodas Rēvelē jeb Helsingforsā, viņš lūdz, lai tūlīt iesniedzot par to rakstisku lūgumu Augstākai Padomei. Maršals Foch`s atzīstas, ka viņš pilnīgi saprotot, kāpēc Baltijas valstis vēloties slēgt mieru ar lieliniekiem un apsolās, ka Augstākā Padome izlietošot visus līdzekļus, lai vāciešus izdabūtu no Latvijas. Viņam pašam uzdots izstrādāt ultimātu un spaida līdzekļus tā izvešanai. (Augšā minētā vēstule Augstākai Padomei tūlīt tikusi iesniegta).
8. O. Grosvalds 10. oktobrī pieprasa audiences pie Anglijas priekšstāvja Augstākā padomē Tustona un Sir Eyre Crowe, bet saticis tikai Sir Crowe sekretāru, kurš uzņēmies minētām personām paziņot, ka vēlami Sabiedroto enerģiski soļi un it sevišķi bruņota iemaisīšanās. Tad viņš runājis ar Carr`u, kurš par notikumiem labi informēts. Viņš izteica domas, ka grūti sakāms, vai ar spiedienu uz Vāciju varēs daudz panākt, ievērojot krievu piedalīšanos, bet ka angļu valdība saukšot Vāciju pie pilnas atbildības un darīšot visu, kas viņas spējās. Uz jautājumu, vai tagad varēšot dabūt kara materiālu, viņš domā, ka tas iespējams. Amerikas priekšstāvja nebija mājās, bet O. Grosvalds sekretāram izteica mūsu vēlēšanos, kuras tas solījās paziņot Polk`am. Pēdīgi viņš apmeklējis Somijas sūtni Enckell`u, kurš teica, ka Somija domājot pabalstīt Baltijas tautas, arī pie miera sarunām ar lieliniekiem, sevišķi Latviju, kura ieņēmusi noteiktu, stingru stāvokli. Formela līguma ar Baltijas valstīm vēl neesot. Pēc viņa domām Sabiedrotie Baltijas tautu patstāvības lietā vēl kautrējoties savu politiku mainīt, jo tie sagaida, ka Krievija pēc 2 – 3 mēnešiem jau būs tik tālu, ka tā varēs spriest līdzi. Enckell`s prasa, vai tikai vācieši neesot vienkārši gribējuši evakuēt savu karaspēku caur Rīgu un notikušas tikai atsevišķas sadursmes (!). Viņš prasa, vai mums esot kādi sakari ar poļiem? Tie bez šaubām esot ieinteresēti šajā jautājumā.
9. J. Seskis vairākkārt apspriedies ar leišiem un igauņiem, aizrādīdams uz kopīgām briesmām, ar kurām šis iebrukums draud visām Baltijas valstīm. Visi tam piekrīt un tiek apspriests kopīgas notas projekts.
10. Kopīgi pieprasīta audience pie Clemenceau, kurā grib noskaidrot, kā Sabiedrotie domā rīkoties un aizrādīt uz vācu-krievu imperiālistu biedrošanos.
11. No J. Zieberga saņemts čeks uz 2680 fr[anku]., kurus Amerikas latvieši sūta Latv. valdībai kā pabalsta fonda naudu. Tos nosūtīs valdībai pie pirmās izdevības.
12. 11. okt[obrī]. atbrauca valdības kurjers Plauciņa k[un]gs, kurš atveda valdīb[as] paketu delegācijai un legācijām.
Sēdi slēdz p[ulksten] . 9.45 vak[arā].
Priekšsēdētājs: [paraksts] J. Seskis
Sekretārs: [paraksts] J. Grosvalds

12.10.1919

Latvijas legācija saņem satraucošu ziņu no Rīgas – Bermonta armija uzbrūk, bet Latvijas valdība ir gatava cīnīties līdz pēdējai asins lāsei. Telegrammas apakšā ir paraksts, kuru Margarēta noskūpsta. Par nākotni ir tikai neziņa.
Margarēta Grosvalde #diary
12. 10.
We got a telegram saying the German [von der Galtz – Bermonts] attack on Riga had begun and the government would fight to the last drop of blood. I kiss his signature and love him more than ever. We do not even know where they are – Riga is evacuated.

 

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti