Stāsti

Izlietotās spuldzes jāšķiro - gāzizlādes spuldzes ir bīstamie atkritumi

Stāsti

Ļaušanās viltojumu kārdinājumam var nest materiālus zaudējumus

Pagājuši 75 gadi kopš Audriņu traģēdijas

Aprit 75 gadi kopš Audriņu traģēdijas – dažu dienu laikā nogalināja vairāk nekā 200 cilvēkus

Šogad aprit jau 75 gadi kopš traģiskajiem notikumiem Audriņu ciemā, kad 1942.gadā dažu dienu laikā tika nošauti vairāk nekā 200 iedzīvotāju un pats ciems nodedzināts. Kā liecina saglabājušies dokumenti, šādu sodu Audriņu iedzīvotāji  saņēma par to, ka kādā mājā tika slēpti sarkanarmieši, kas izbēguši no Rēzeknes karagūstekņu nometnes.

Baisie notikumi katru gadu tiek pieminēti 4.janvārī gan Audriņu ciemā, gan nogalināšanas vietās Ančupānu memoriālā un Rēzeknes tirgus laukumā.

Šobrīd Rēzeknes novada Audriņu ciemā par traģiskajiem notikumiem liecina vien piemiņas vieta, kas atrodas blakus autoceļam.

Pirms 75 gadiem Audriņu ciemā notika prātam neaptveramais. Vietējie iedzīvotāji tika apcietināti, ziemas salā sadzīti šķūnī, lai vēlāk tiktu nošauti, savukārt pats ciems nodedzināts, stāsta Sarmīte Stepiņa, kura piedalījusies vēsturiskās izstādes veidošanā par Audriņu traģiskajiem notikumiem.

"2.janvārī ierodas policija un ciemats tiek nodedzināts, piedevām darīts, kā vācieši mīlēja, - pēc vienas signālraķetes šāviena pie katras mājā pielaiž uguni," klāsta Stepiņa.

Kā liecina vēstures avoti, iemesls šādai rīcībai bija nacistu vēlme sodīt Audriņu ciema iedzīvotājus par to, ka kādā mājā Audriņos tika slēpti sarkanarmieši, kas izbēguši no Rēzeknes karagūstekņu nometnes.

Sarmīte Stepiņa, pētot materiālus, atzīst, ka pavēle par Audriņu iedzīvotāju sodīšanu gan dokumentos atrodama  citādāka, nekā izpildīta reāli dzīvē: ""Par piemēru Latvijas iedzīvotājiem Audriņu sādžu nodedzināt līdz ar zemi, Audriņu sādžas iedzīvotājus apcietināt un 30 vīriešus 4.janvārī atklāti  nošaut tirgus laukumā." - Tur nav nekādas saistības ar iedzīvotāju nošaušanu. Vietējās amatpersonas pasteidzas izpatikt vācu priekšniecībai un liek nošaut iedzīvotājus".

Ančupānu mežā nošāva vairāk kā 200 Audriņu iedzīvotājus - gan sirmgalvjus, gan mazus bērnus. Izglābties šajā traģēdijā paveicās vien tiem, kuri liktenīgajā dienā neatradās Audriņu ciemā.

Par kara laika notikumiem stāsta Audriņu kultūras nama vadītāja Tamāra Smirnova: "Viņiem nakts vidū bija dota viena minūte, lai savāktos. Viņus sadzina vienā šķūnī. Sals ir bijis pāri par trīsdesmit grādiem un visi no tā šķūņa tika aizvesti zirga pajūgā uz Rēzeknes cietumu. No turienes divu dienu laikā viņus aizveda uz Ančupāniem pa grupām un visus nošāva".

Pēc kara Audriņu ciemu atjaunoja, tagad to lielākoties veido ķieģeļu apbūves ēkas.

Diemžēl vēsturē šis nav vienīgais notikums, kas mūsdienās rada neizpratni par toreizējo kārtību, cilvēciskumu un godaprātu. Lai ko līdzīgu nepieļautu nākotnē, šādiem piemiņas pasākumiem ir jābūt. “Cilvēks, ja viņš atceras savu vēsturi un zina savu vēsturi, var nepieļaut tādas lielas vēsturiskas kļūdas, kas jau ir notikušas pagātnē," norāda Smirnova.

4.janvārī tiek pieminēta Audriņu traģēdija. Trešdien pusdienlaikā būs ziedu nolikšana Audriņu ciemā pie pieminekļa Audriņu traģēdijas upuriem. Pēc tam piemiņas brīdis Ančupānu memoriālā, kā arī Audriņu ciema iedzīvotāju nošaušanas vietā - tagadējā tirgus laukumā Rēzeknē. Piemiņas dienu noslēgs ar Audriņu traģēdijai veltītu tikšanos Rēzeknes Nacionālo biedrību kultūras namā.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vēsture
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti