Lazdiņš Atmodas laikā bija klāt daudzos neatkarības centienus atbalstošos pasākumos, bija brīvprātīgais kārtības sargs un robežsargs. 1990. gada 4. maijā bija pirmajās rindās pie Augstākās Padomes. Toreiz gaidījis no neatkarīgas Latvijas daudz.
Tagad – Jānis ir pensionārs, kam, runājot par šīs dienas Latviju, rūgtums balsī. "Vienīgais, ko es uzskatu, ka mēs esam sasnieguši, tas ir NATO un Eiropa (ES). Citādā ziņā... Kad paklausās gan par tiesām, gan korupciju... Katrs, kas ticis kaut kur augstāk, vāc savējos iekšā," saka Lazdiņš.
Par saviem dzīves apstākļiem gan Jānis nesūdzas. Ir ceļots. Nopirkta māja, auto. "Tā Eiropa kaut ko tomēr iedeva. Es pateikšu tā – pateicoties Anglijai, ir viss šis. Ja nebūtu Anglijas, tad man nekas no visa šī nebūtu," stāsta Jānis, atzīstot, ka strādājis Anglijā. "Es Anglijā strādāju, sieva, visi trīs bērni. (..) Vienkārši iespēja sākt normālu dzīvi. Pacelties. Te nebija iespējams. Šeit tikai varēja izdzīvot," viņš norāda.
Trīs gadus nostrādājis tur par viesnīcas saimniecības daļas vadītāju. Divas vecākās atvases joprojām dzīvo Lielbritānijā, bet jaunākais dēls pametis programmētāja darbu bankā Anglijā un atgriezies šeit, lai sāktu biznesu.
4.maija sajūtas pirms 25 gadiem Jānis pielīdzina dienām, kad dzimuši bērni. "Tad, kad nāca ārā, visi bija sajūsmā! (..) Mums bija pienākums stāvēt priekšā, lai nenotiktu provokācijas, lai nekas netiktu cauri mums klāt pie Augstākās Padomes. (..) Jā, tad mēs bijām tik priecīgi. Visi šie ir no Jelgavas. Visi bija mūsu kārtības sargi brīvprātīgie," norāda Jānis.
Arī nākamās dienas bijušas sajūtām un notikumiem bagātas. "Vēl nebija robežas. Mēs bijām pirmie, kas braucām uz robežas ar automātiem, pistolēm; pa naktīm uz robežas sēdējām," viņš klāsta.
Aktīvi iesaistīties Latvijas neatkarības atgūšanas kustībā Jāni mudināja padomju režīma pāridarījumi ģimenei.
"Manu tēvu pēc kara izsūtīja uz Sibīriju. Un otrreiz 1949.gadā izsūtīja uz Sibīriju. Tā es uzaugu bez tēva. Tā kā tas man visu mūžu ir iekšā (..)
Es atceros, kāda bija sajūsma, kad nāca ārā, kad paziņoja, ka beidzot Latvija ir brīva, ka pieņēma deklarāciju. Jā, tas bija vienreizēji. Jau ceturtdaļgadsimts pagājis. Neticami," nosaka Jānis.
