Monogrāfijas recenzente, Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta vadošā pētniece Dr. hist. Ineta Lipša atzina: "Ar šo monogrāfiju lasītāja rīcībā autors ir nodevis detalizētas jaunas zināšanas, atklājis interesantus, aizraujošus, līdz šim nezināmus notikumus, personības un stāstus. Faktoloģiski blīvo zinātnisko interpretāciju par Latvijas ebreju politisko vēsturi Latvijas valsts tapšanai nozīmīgajā posmā Aivars Stranga ir balstījis rūpīgi veiktā vēstures avotu analīzē, iztirzājot gan latviešu un krievu periodiku, gan publicētos dokumentus un vēstures literatūru."
Grāmatas noslēgumā autors raksta: "Būdami tirdzniecībā visvairāk iesaistītā tauta Latvijā, ebreji guva arī vislielākos ienākumus no sava darba: kamēr lauksaimniecībā nodarbinātie 20. gadu beigās guva 610 latu lielu ienākumu gadā, tirdzniecībā tie bija vairāk nekā trīs reizes lielāki – 2000–2300 latu; darbodamies ienesīgākajās saimniecības nozarēs, ebreji guva arī vislielāko ienākumu gadā uz vienu tautības piederīgo: ja latviešiem šis ienākums bija 520 lati, vāciešiem – 831, tad ebrejiem – 833 (viszemākais bija krieviem – tikai 327 lati), taču viņi arī attiecīgi maksāja visaugstākos nodokļus – gan tiešos – mantas nodoklis un pilsētu nekustamā īpašuma nodoklis, gan, vairāk patērējot, netiešos nodokļus (ievedmuitas un akcīzes nodoklī). 41% no Latvijas ebrejiem divdesmito gadu beigās dzīvoja Rīgā, bet Rīga bija bagātākā Latvijas pilsēta: kamēr 1929. gadā vidējais ienākums gadā Latvijā uz vienu iedzīvotāju bija 443 lati – to ļoti vilka uz leju nabadzīgā Latgale, Rīgā tas bija 828 lati, bet te vēl klāt jāpiezīmē jau labi zināmais – ebreji bija visvairāk nodarbināti ienesīgajā tirdzniecībā un arī rūpniecībā. Neatkarīgās Latvijas gadi bija patiešām labie gadi Latvijas ebreju vēsturē."
Grāmatas atvēršanas svētki notiks Latvijas Universitātes Mazajā aulā 2023. gada 19. septembrī plkst.15.00.
Grāmatas izdošanu finansējis fonds "Uniting".
