Labības laukā atrasto bunkuru atraka, jo zemes īpašnieks gribēja būt drošs, ka tajā nav karavīru mirstīgo atlieku un sprādzienbīstamu lādiņu. Būve atradās vietā, kur stiepās vācu aizsardzības līnija un 1945. gadā notika pēdējās Kurzemes katla kaujas. Bunkurs bija labi saglabājies.
"Bija jautājums saimniekam, vai viņam nebūtu nekas pretī, ja mēs šo bunkuru nodotu muzejam. Kā atbildēja saimnieks, – dariet visu, ko vēlaties, tā, lai viņam lauks būtu tīrs, lai viņam galva nesāpētu par to, vai neiekritīs traktors kādreiz kaut kur," pastāstīja aculiecinieks Lauris Jurēvics.
Seno būvi pa baļķim izjauca un pārvietoja uz piemērotāku vietu – Lesteni. Pļavā iepretim baznīcai un latviešu karavīru brāļu kapiem. Blakus ēkā – vecajā krogā – jau pirms vairākiem gadiem latviešu karavīru piemiņas biedrības "Lestene" pārstāvis Jānis Slaidiņš izveidoja ekspozīciju par to, kā bija iekārtoti bunkuri.
"Lestene attīstīsies, un uzsvars būs uz latviešu karavīru piemiņu. Kurzemē notika pietiekami spēcīgas kaujas Otrajā pasaules karā. Un tāpēc tika pieņemt lēmums muzeju taisīt Lestenē, un šis bunkurs, kas tika atgādāts uz šejieni, iederēsies visā šajā kompleksā," pastāstīja Slaidiņš.
Kā spriež vīri, šis ir viens no retajiem gadījumiem, kad bunkuru, kas 80 gadus nostāvējis zem zemes neskarts, ir izdevies saglābt un pārvietot. To plāno ierakt atpakaļ zemē. Tas notiks, tiklīdz būs nokārtotas nepieciešamās atļaujas un saskaņojumi.
Lai būvi iekonservētu līdz ierakšanai zemē, baļķus apstrādā ar speciālu šķīdumu.
"Tā ir unikāla liecība. Tur ar visam atzīmēm ir, var redzēt, ka cēluši profesionāļi vai inženieri. Un salikta kā guļbūve, precīzi viss ir izcirsts, kurš baļķis, baļķi numurēti. Tas jau tas unikālākais kara liecinieks. [Bunkurs bija] netālu no tām vietām, kur atradās latviešu 19. divīzija. Bunkurs nav dzīvojamais. Bet varētu būt munīcijas noliktava, jo ir interesanta izeja. Nav nekādas naglas baļķos, kur drēbes pakarināt," sacīja Slaidiņš.
Ap bunkuru plāno uzlikt žogu, lai cilvēki nelīstu iekšā un nebojātu.
