Viņa gan atzīst, ka ZM un Latvija viedokli varētu mainīt situācija, ja zinātniskajos pētījumos pierādītu šādas pārtikas nekaitīgumu un drošību. Latvijā gan šādu pētījumu nav, tāpēc valsts savu oficiālo lēmumu pieņem, balstoties uz sabiedrības negatīvo attieksmi. Kalvāne pauda, ka, viņasprāt, sabiedrības attieksme sakņojas aizdomās pret jebkuriem jauninājumiem.
Eksperte atzīst, ka pārējo ES valstu attieksme ir atšķirīga. Piemēram, Grieķija un Kipra ir nelabvēlīgi noskaņotas pret ĢMO, savukārt Anglija, Spānija un Portugāle jau šobrīd ražo šāda veidu produktus.
Savukārt ASV pret ĢMO ir daudz atvērtāka attieksme, jo tur šādas pārtikas ražošanu uztver kā selekcionēšanu. Kalvāne gan pauda, ka pastāv atšķirība starp selekcionēšanu un ĢMO audzēšanu, jo ja pirmajā gadījumā process notiek gadiem, pieļaujot, ka produkts nebūs pilnīgs, otrajā – īsākā laikā ar konkrētu mērķi radīt konkrētas produkta īpašības.
Diskusijas Eiropā un Latvijā jau rit gadiem. Pirms 12 gadiem Eiropas Komisija (EK) noraidīja kāda uzņēmuma vēlmi ražot ĢMO pārtiku. Uzņēmums par to EK iesūdzēja tiesā, kurā uzvarēja. EK kopš tā laika šo jautājumu deleģē dalībvalstīm, nespriežot par to centralizēti Eiropas institūcijās.
