Vērienīgā projektā Dvietes paliene atguvusi atklātus zālājus un atjaunots upes līkumainais tecējums

Dabas parks "Dvietes paliene" un tā ainava pie Putnu salas un Skuķu ezera pēdējo piecu gadu laikā piedzīvojusi būtiskas izmaiņas - necaurejamu krūmāju vietā atgriezušies atklāti zālāji ar pļavas augiem un putniem, savvaļas govju un zirgu ganībām, tāpat gandrīz divu kilometru garumā atjaunots arī Dvietes upes līkumainais tecējums.

“Te katru pavasari ir tūkstošiem zosu, tūkstošiem citu ūdensputnu, pīļu, bridējputnu un tamlīdzīgi,” īpašajā dabas parka "Dvietes paliene" teritorijā, kas Ilūkstes un Jēkabpils novadā aizņem gandrīz piecus tūkstošus hektāru un lielākoties ir regulāri applūstošas palieņu pļavas, ieved Edmunds Račinskis, kura vadībā projekta "Dviete Life+" ietvaros daļa šīs teritorijas pēdējo piecu gadu laikā būtiski mainījusi savu izskatu. “Tā ir vieta, kur bija kārtīga krūmu siena, ar kuru mēs cīnijāmies.”

Dvietes paliene ir viena no daudzveidīgākajām un bagātākajām putnu vietām Latvijā, un ir viena no nozīmīgākajām griezes ligzdošanas vietām valstī. Taču griezei piemērotie biotopi dabas parkā, līdzīgi kā citur Latvijā, ir apdraudēti agrāk veiktās meliorācijas un pļavu pamešanas dēļ, “Protams lētāk un labāk būtu bijis neaizlaist, neļaut aizaugt tām pļavām, tagad ir daudz dārgāk un grūtāk atgūt tās atpakaļ, bet, kas ir labi, - ka tas tomēr sanāk un ka to ir iespējams izdarīt, un šī ir tāda vieta, kur to bija vērts darīt kaut vai to pašu ķikutu dēļ, tā ir viena no nedaudzajām vietām Latvijā, kur šī suga pie mums vēl dzīvo,” skaidro Edmunds Račinskis.

Eiropas Komisijas "Life+" programmas projekta ietvaros piecu gadu laikā Dvietes palienē necaurejamu krūmāju vietā atgriezušies atklāti zālāji ar pļavas augiem un putniem, kā arī ganībās mītošajām 200 savvaļas govīm un zirgiem.

Tāpat gandrīz divu kilometru garumā savu dabīgo vēsturisko līkumaino tecējumu atguvusi arī pati Dvietes upe, kas pirmoreiz taisnota jau pagājušā gadsimta 30 gados “Tas bija viens no pirmajiem vēl pirmās republikas laika meleorācijas projektiem šeit, Dvietē, un jau 30 gadu vidū to izraka taisnā līnijā cauri palienei un abiem ezeriem, kas ir tādi caurtekoši palieņu ezeri, līdz ar to arī nolaižot un pazeminot šos ezerus. Iztēlojieties - taisna upe kā šeit nāca, tā kā pa diegu taisnā līnijā aiziet līdz pat apvārsim, un te mums priekšā ir pirmais dambis, pirmais aizbērums taisnajā straumē, lai novirzītu upi šeit līkumos,” Edmunds Račinskis un dabisko ganāmpulku speciālists holandietis Jans van der Veins to sauc par precedenta gadījumu

“Jo šī ir otrā vieta, kur vispār upe ir atjaunota Latvijā, bet, ka tā ir likta atpakaļ vecajā gultnē, tā ir pirmo reizi. Mans kolēģis no Nīderlandes pat brīnās, jo viss izskatās tik dabiski ,it kā tā jau ir bijis. Un tas jau arī bija tas koncepts,” saka Jans van der Veins.

“Tāda pieeja atjaunošanai ir savietojama ar apsaimniekošanu un dabas aizsardzību, un tas ir piemērs tam, ka mēs varam plānot arī turpmāku atjaunošanu,” skaidro Edmunds Račinskis.

Savukārt Bebrenes pagasta pārvaldes vadītāja Benita Štrausa atzīst, ka upes atjaunošana un palieņu pļavās saaugušo krūmāju izciršana vietējiem iedzīvotājiem dos arī materiālu labumu - “upei tagad var piekļūt, jo ir iztīrīti krūmi, tie lopi noganīs to zāli un atvases, un tagad arī makšķernieki tur jau labprāt iet un meklē, vai kaut kas jau ir iepeldējis. Tāpat arī zemes īpašnieki, kam tagad ir jāpiepūlas un jāmēģina tagad pļavas palīdzēt lopiem uzturēt no atvasēm  un krūmiem brīvas, un līdz ar to viņi varēs pieteikties uz atbalsta maksājumiem”.

Kopumā  "Dviete Life+" projektā, kura kopējās izmaksas sniedzas turpat vai 1,2 miljonu eiro apmērā, dabas parkā atjaunota ainava vairāk nekā 300 hektāru platībā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Veselība
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti